diezgan ilgi es neticēju tādai ekonomiskajai krīzei, jo man mājās bija, ko ēst, un tas, ka laiku pa laikam esmu bomzis, ir tikai tāds stiliņš. bet pagājušonedēļ es sapratu, ka nu ir sūdi. pirms kāda laika toms  - bagātākais jaunietis rīgā - bija man sagādājis divas converse lielas jaciņas ar kapuci, ko man vilkt tad, kad būšu stāvokli. juno jaciņas. nolika sava dzīvokļa tālākajā stūrī un gaidīja, kad zvanīš un teikšu: "tom, nu man vajag tās jaciņas!" vai nav fantastisks drauks - jau pielocījis man pūru! pagājušopiegdien pienāca pasaules gals, jo toms uz savu diskotēku bija ieradies MANĀ JUNO JACIŅĀ! pats atzina, ka ir kļuvis pārāk nabadzīgs, lai varētu mazgāt drēbes vai pirkt jaunas, tāpēc uzvilcis manu juno jaciņu. šodien bišķu bail iet uz peldošās darbnīcas diskotēku, jo, ja viņš būs uzvlicis otru - rozā - juno jaciņu, tad sūdi būs neatgriezeniski.