uzdāvināju arī piecus latus
aizvakar es vedu sandru pie madara, liku apmainīties ar telefonnumuriem un tādā garā. bet madars mums pretī deva lielu gandarījumu par to, ka sandra savā pirmajā radiovakarā jau ir panākusi, lai zvanītu arsenāla tante un liktu sabārt tās meitenes, kas piektdienas naktī ņirgājas par arsenālu. smuki un nesmuki safotogrāfējāmies, fotogrāfs, kurš bildes noteikti saliks draugos, prasīja, vai mums ir humora raidījums. nē, mums ir raidījums par dzelzceļa pārvadājumiem, bļin. tā kā sandra vairs nebija buržujs un bija tikko aizvadījusi savu vārda dienu, nolēmu viņu vest svētku vakariņās. varbūt arta lidmašīna ir vienīgā taustāmā dāvana, bet vērtīgākais, kas mums pieder, ir cilvēki, ko pazīstam, tāpēc var uzskatīt, ka uzdāvināju sandrai ļoti labu dāvanu - iepazīšanos ar oskaronkuli. oskaronkuls apsēdās mums blakus teātra bārā, kur pirms tam bijām ar dubļainiem zābakiem dancojušas pa citu šķīvjiem, un prasīja oficiantam, vai cālī  ir cūkgaļa. kādreiz, kad man būs krogs, cāļos būs cūkgaļa, jo tie būs cūkcāļi. vēl būs pieejami rožucāļi veģetāriešiem. mēs ar sandru runājāmies par zēniem un modi, līdz mūs beidzot uzrunāja oskaronkuls: "meitenes, tikai nepiedzerieties!" viņš skaidroja, ka mūsu vecumā nevajag daudz dzert (baidos, ka viņš mūsu vecumu redzēja mazliet mazāku par reālo), uz ko viņam atbildēju, ka mēs esam divas, kopā mums ir pāri 40, tāpēc mierīgi var dzert. oskaronkuls samācīja mums politoloģijas pamatus, skaidrojot, ka visa politika top vai nu šmigā, vai nu bāros. pēc kāda laika viņu savāca pāriielaiministrijas dāmīte, kura nemaz neizskatījās priecīga par oskara stāvokli. ejot prom oskaronkuls paziņoja, ka uz šejieni vairs nenāks, jo "ja tas ir ēdiens, tad es esmu cēzars" un sarunāja, ka noteikti kādreiz tiksimies. vai nu šmigā, vai nu bāros. tā es sandrai vārda dienā uzdāvināju pazīšanos ar cēzaru.