sestdienas rītā es, protams, visu baidījos nokavēt, bet nekā tamlīdzīga - vēl mums ir laiks ieēst alus saldējumu un samelot šafonam par izstrādājuma "šmigas saldējums" esamību berga bazara tirdziņā. mēs dzenamies pakaļ mārvelam, mūs aizved līdz sēlpilij un saģērbj lupatlašu drēbēs. šajā mirklī sākas jurģu paradīze - mums dod ēst. daudz ēst. pļavās ir sakrauti kārkli, kas nozīmē, ka mums un ugunij ir darbs sestdienas talkai. es gaidīt gaidīju, kad aizdegsies elektrības vadi un droši vien tā arī notika, jo vakarā, kamēr biju tualetē, pazuda elektrība uz divām minūtēm. naktī, kad gājām slaukt govi, dzirdējām, kā dzied artūrs gailis. pat vairāki artūri gaiļi - gan karlīnas, gan kaimiņu artūri gaiļi. agrā rīta stundā mus modināja mārvels, aizveda līdz jēkabpilij un atpakaļ, tikmēr laukā tika spraustas idejas par kociņiem, bet, kad ieradāmies mēs, tika sasprausti paši kociņi, lai tīrumu sadalītu gabalos, kurus pēcāk privatizēt. man ir miljards zilumu, jo jurģis meta man virsū kartupeļus, kas nebija gana sapuvuši. viņš ātri piekusa, tāpēc  es varēju palikt un sasmērēt viņa jaku. kamēr mēs rakām, laiku pa laikam uzradās karlīna un vairis ar maizītēm un karstvīnu, kas rakšanu padarīja nenoliedzami patīkamāku. ar ovācijām norakām pēdējo vagu un gana saguruši devāmies uz māju, lai uzzinātu, ka mums jārok vēl viens lauks. otrajā laukā lauku ļaudis mani novērtēja, sakot, ka šī meitene ir īsts zemnieks - protot darbu uz ceļiem (wtfgaylol). mēs beidzām pa īsto un es nokritu starp jurģi un kinētiku vai ko tur. tad galds plīsa no ēdienu pārpilnības un daži džeki teju vai atplīsa no šņapst pārpilnības (tukšas glāzes bija aizliegtas, pilnas - vēl vairāk aizliegtas), klīst baumas, ka viens esot pārsitis galvu. tad, kad pārītis šņapst jau bija izdzerts, visi sāka bravūrīgi gvelzt par to, kurš ar kuru ies pirtī un kas tur tik netiks darīts. jau nolēmu, ka man piebiedrosies kaudze piedzērušos vīriešu, kas mani gribēs pērt un pērt, devos uz pirti, man līdzi jau nāca viens kāts, bet tomēr nobijās: "nē, nē, viņa man kaut ko ne tā izdarīs" es esmu kategorijā "tie, kas nekasās" un drīzi vien mēs esam salasījuši puķes un dodamies ekskursijā pa sēlpili. uz sudrabkalnu, kur karlīnas krusttēvs vecos laikos trieca lejā ar slēpēm un tās lauza, uz priedītēm un 1905.gada revolūcijas džeku piemiņas akmeni, kur nolikām tās puķes, uz raiņa klubu, kur vecos laikos notika balles un uz vietu, kur šafons mēģināja bildēt sēlpils pilsdrupas, bet es līdzu kadrā. šafons visu nedēļas nogali aizvadīja konkrētā rūķī un bailēs no jurģa. salasījām kartupeļus un bietes, un burkānos, un papriku, un puravus, un sīpolus un puķes un vedām sevi prom no ražīgākās nedēļas nogales nezkādā laikā. pa ceļam uz rīgu mums priekšā izskrēja piedzēries alnis - vēl vairāk piedzēries nekā šafons (šafons turpināja vīnus arī atpakaļceļā). sākām ar valdlaučiem, kur katram bija savs mērķis - jurģis gribēja nolikt mantas, edgars (13 gadu vecs puika, kuram patīk !!!, bet nepatīk bjorka) gribēja pačurāt, es gribēju parādīt edgaram, kur ir tualete, bet šafons no jurģa vecākiem gribēja dabūt šmigu, jo apdomā uzvarda maiņu (iespējams, viņš būs šmigurjevs). pirmais šafona mājiens ārijai bija skaļš secinājums, ka pie karlīnas labi deva ēst, bet dzert galīgi nav dots. uz to ārija atbildēja, ka tas jau normāli, ja pie stūres. gaylol - ārija bija sajaukusi mārvelu ar šafonu. nelīdzīgākos brāļus pasaulē! šafons gan tūliņ metās pastāstīt, cik tieši viņš nav pie stūres. tas nelīdzēja. tāpēc šafis izvēlējās tiešāku paņēmienu - palūdza kaut ko padzerties. bet ārija arī tad nebija sapratusi, ka šafons grib alkoholu un apsniedza zaptsūdeni, gaylord. tā šafonam palika nepiepildīts mērķis un kauns pār visu ģīmi par to, ka 13 gadīgam puikam gan ir izdevies piepildīt savu vēlmi - pačurāt. kad ar vairākiem paņēmieniem nokļuvām mājās un gultā, tad jurģis saplēsa manu palagu. un nevis kaut kādu vecu, ar parasto balinātāju balinātu, bet jaunu, smuku trikotāzas palagu. tad apmēram Jūs varat iedomāties, kāpēc es sveru 14 kilogramu. no rīta noskaidroju, ka nākamais fiziķu laboratorijas darbs notiks laumas skapī, tāpēc jurģis varēs vēlu celties, jo no manas gultas līdz laumas skapim ir trīs metri, kas ir dažas sekundes par sastrēgumu laikā.