labdien, es gribēju pateikt, ka esmu konkrēta nūģe. kopš saška manam vīnam piebēra to herovīnu ar viagru, es nevaru paciest vairs cigaretes savā mutē. tas vēl būtu tā un tā, bet pirms dažām nedēļām pamanīju, ka man ir nepatīkami arī tad, ja man blakus pīpē (ja man nepatīk, ka man virsū nāk dūmi, tad tomam nepatīk, ka virsū nāk mana jaka). es kārlim piedāvāju darba brīvbrīžos ar manu doma laukumā uzspēlēt frīsbiju, bet viņš man piedāvāja iet kopā smēķēt, tas ir - sastādīt kompāniju, jo laikā, kad jāstrādā 15 stundu dienā ("jo grūtāk, jo labāk" (c)kārlis), es esmu vienīgais ronis, kuru viņš spēj satikt. nu, lohs - es piedāvāju veselību un sportu, viņš pretī piedāvā iznīcību un nāvi. bet tas vēl tā un tā. vakar, kad mēs ar jurge līdām mājās, mums pretī nāca dzintris priecīgā sporta tērpā, kurš ziņoja, ka tagad iet pakaļ vēl aliņiem, jo svin sava atvaļinājuma sākumu. piedāvāja mums arī kaut ko nopirkt. pēc šāda piedāvājuma mutē saskrien visas alkohola siekalas, bet tad, kad esam apgādāti, knapi uz diviem varam vienu alus pudeli nomocīt, tieši tāpēc es vēlētos, lai manī iekšā sēdētu portatīvais toms stroža/guntars račs, kurš varētu izdzert manus alkohola sapņus. bet vispār es Jūs visus ienīstu, jo tā arī man neviens nav piezvanījis vai atsitis īseni.