vai saņem kādus preperātus (digitāls un līdzīgi preperāti)
naktī sapņoju, ka dakterim stāstu par līdzītes plaušu riekstu, piebilstot, ka īsti nezinu, vai viņai tur bija lazdu rieksts, vai tomēr kokosrieksts. sapnī viņa mani nosūtīja uz elektroencefalogrāfiju. muļām, plukatām, mimrām un tiem, kas neko nejēdz no kosmosa, varu pateikt, ka tas ir tas, kur galvu piegāž ar ievārījumu, pieslēdz vadus un palaiž kosmosā, lai pēc tam uzzinātu, kuru viļņu manā galvā ir neatbilstoši maz vai daudz (kad man bija 16, man bija bērna vecumam neatbilstoši daudz lēno viļņu)

septiņos divdesmit es pamodos un tiešām aizgāju pie ārsta. tā kā es nevaru ciest nepieklājīgus cilvēkus, tad sēdēt rindā pie ārsta man ir nopietns pārbaudījums. tas ir tik slikti, ka pat nevar klausīties mūziku, jo to drīkst darīt tikai ar labsajūtu vai arī ar paštīksmi par savu traģisko likteni. es tiešām neieredzu nepieklājīgus cilvēkus.un es nerunāju par sēdēšanu trolejbusā, nedodot vietu veciem cilvēkiem, jo tas nozīmē, ka es gribu te sēdēt, jo es te biju pirmā. es nerunāju par labas apetītes nevēlēšanu un uz veselību nesaukšanu, jo tā vispār ir tukšu mutes un salmu kulstīšana. es runāju par līšanu priekšā citiem, kas tos līdējus manās acīs padara zemākus par augsnes mikrofaunu. "u ģevuški jesķ temperatur." u jeļcinu jesķ spid, bet tāpēc jau viņš nekur nelien. turklāt temperaturģeuvškas vecākiem vajadzētu piespriest divus gadus nosacīti par ārsta nesaukšanu uz mājām. un jā, vēl es nevaru izturēt tās tantes ar stulbajiem džemperiem un cepurēm, kas pieliecas, kaut ko šņāc un rukšķ, un cer, ka es nu tiešām sapratīšu, jo gan jau katrs sevi cienošs jauns cilvēks līdzi nēsā rukšķēšanas elementu atpazīšanas rokasgrāmatu.

jurģis visu laiku kladzina, ka plaušas tāpat vien nesāp. daktere saka līdzīgi: "plaušas nesāp." viņa mani izklausās, izklausās, kad tiek līdz sāpošajam punktam, vēl pati paprasa, vai sāp te. es saku, ka jā, sāp te. daktere pagriežas pret asistenti un saka: "elīnai vajag Minimum maximum Beats per minute Elektro Kardiogramm (kas ir mana otrā mīļākā medicīniskā procedūtra tūliņ aiz spiediena mērīšanas)"
viss jau labi, bet tas taču ir labajā pusē. kaut arī es varēju ar precīziem skaitļiem no galvas nosaukt pilnu savu asinsainu, tik un tā asinsanalīzes ir ģimenes ārstu hobijs, kamēr dūrēju hobijs ir durt garām vēnām un brīnīties par to, kāpēc negāžas asinis. pie rentgenraksta noraustījos, parakstoties par to, ka neesmu stāvoklī, jo pie šiem autogrāfiem noraustos vienēr, jo you never know until you go. beigās daktere izdomāja, ka - jā, acu ārsts būs īstais, kas saārstēs manas acis, lai es pati spētu ieraudzīt, kas man kaiš.

es vēl padomāšu, vai ir vērts ārstēt to, ka man galvā ir caurspīdīga kleita, kuras dēļ var ļoti labi redzēt visu, ko es domāju. bet es domāju, ka izdomāšu, ka nevajag, jo cien. ģim. ārste atzinīgi pakratīja galvu, kad apziņoju, ka pilnīgi vairs neuztraucos par šādām un tādām galvas kaitēm, jo (tāpat kā nevar ļūt par roņu vecajo) es nevaru tikt ar to galā un viss.