šodien ilzeavotneice sacīja, ka es šī mēneša laikā esot izaugusi. es jau sen teicu, ka, skatoties spogulī, pēdējā laikā tur redzu metru septiņdesmit vismaz. beidzot to kāds ir pamanījis un novērtējis. vispār es esmu komā, un, tā kā man ienāca prātā viskas par viskādiem sūdiem, tad es Jums pastāstīšu anekdoti. kad mēs gājām prom no karaļu istabas liepājā, murģis pieklājīgi paprasīja, vai grasos atstāt uz palodzes visus tos mēslus, ko esmu tur salikusi. es nepieklājīgi attraucu, ka grasos gan. nonākusi rīgā, es secināju, ka esmu tur atstājusi arī savu trolejbusa&autobusa braukšanas kartiņu. tas tāpēc, ka tas nav svarīgi, piemēram, šodien man no somas izkrita ronītis, un es momentā sajutos par piecdesmit kilogramiem smagāka un metos otrādi, lai viņu nepazaudētu.