es nemāku nokačāt filmas, turklāt tad, kad es būšu tikusi līdz divesmitajai minūtei (kad man kāds būs iemācījis nokačāt), tad atnāks kāds sandris kolāts vai sarmīte kolāte, vai toms sniķeris, un teiks, ka tagad grib ieiet draugos. tas man neder. es pat zinu, kuru filmu es girbu redzēt. nezinu, nosaukumu, bet tur bija džeks, kurš smējās un ritenis, es to sāku skatīties, bet tad mani pieveica slimība, tālāk vairs neredzēju, bet skanēja labi, jo vislaik smējās vīrs. es agrāk piņņāju divas reizes gadā, un nekādi posti (gan ar ārzemju o, gan ar altviešu o) mani nespēja satricināt. forši, ne?