piektdienas vkaarā ap 20:30 es saslimu ar kaut ko, kas nav holēra un dzeltnais drudzis, drīzāk grūtneicība vai sifiliss, un simptomi mainās ik pēc desmit stundām. mīļākais ir labās sirsniņas sāpes. ja es nebūtu tā sirsnīgi izvēmusies, droši vien vēl aizvien gulētu uz grīdas mārvelā un nevienam nepavēlētu mani stibīt mājās. varbūt tas būtu bijis diezgan kruti, jo man apkārt sirotu šafons, fotogrāfētu manas mensonīgās sejas izteiksmes un man nebūtu tik garlaicīgi, ka jāieplāno lego pilsētas celtniecība. man ir picērija un saldējumu tirgotava, bet, lai būtu interesantāk, es tos ēdienus taisītu pati un lego cilvēciņi staigātu pa tiem ēdieniem. vēl es gribētu izsist zobus tiem durakiem, kas čīkst par nepietiekami izgaismotu pilsētu ziemassvētkos, lieldienās vai jebkurā citā dienā. nekādu citu plānu man nav, grāmatas man besī, bet bonde do role ir izjukuši, tāpēc pat privāto mājas koncīti uztaisīt nevar.