jurģis mani vakar gribēja nogalināt, bet beigās es viņam ieteicu nobīties, jo elīna kursīte redzēja, kā mēs kopā atstājam killerbārmeni un teļļuku, tomasam es tik tikko biju pateikusi, ka pašlaik neesmu viena, jo esmu ar to te, bet ulvis mūs vienkārši redzēja un plātīja rokas. tāpēc uzreiz aizdomas kristu uz jurģi, lai kā arī viņš nebūtu mēģinājis noslēpt pēdas, plaukstas un plaušas. pirms tam es viņam iegāzu ar tualetes papīra paku, jo viņš ņirgājās par roņiem. tas nebija gudri darīts. ne tik daudz tāpēc, ka jurģa tievais ķermenis varēja krakt-krakt-krakt, bet vairāk tāpēc, ka tualetes papīra paka saplīsa un tad man pie tomasa bija jāiet kā ar malkas klēpīti, jo bez tualetes papīra man neviens nedotu astoņkājus bez acīm. tad es piedzīvoju modināšanu, kas varbūt pat pārsit atslēgu saišķa iemešanu pa ķermeni un disko. fiesta ar savām kaķu rokām sāka sist manas cilvēku rokas. un, kamēr acis ir ciet, šķiet, ka kāds šo roku laiza. pats par sevi šis fakts jau būtu biškucīt jocīgs, bet, ja kāds laiza roku, kas karājas pāri gultas malai, tad jau tas viss bišķiņ atsit šausmenes. neilgi pēc tam tomas prasa, vai es zinu, kas ir bušometrs. es saku, ka jā - tā ir tāda mērvienība. 1,72 m. bet nē - tā esot ierīce, ar ko amerikāņi mērot bušu. kad vēlējos noskaidrot ko sīkāk, tomas jau bija izslēdzies. no rīta, kad lepnumu lepnumā paziņoju, ka man okeanogrāfijas eksāmenā ir 9, viņš man sasolīja uzdāvināt zemūdeni, lai varu atklāt jūrassuņus, kaķukājus, lauka jūrasdzirdziņus un citus džekus. bet, ja es vēl kādreiz mūžā izdomāšu iemīlēties, tad tikai un vienīgi konanā o braienā.