Mūzika: | karen o - hello tomorrow |
vienas nedēļas laikā man ir uzdāvināti divi roņu mazuļi. vienu man
uzdāvināja ilzeavotniece, to ronēnu viņai uzdāvināja kāds cits, bet
ilzeavotniece nolēma, ka es par to būtu daudz priecīgāka (tā arī ir).
otru ronēnu man uzdāvināja tomas kā pateicību par to, ka mēs esam tieši
tādi, kādi esam. abi roņi man mūždien ir līdzi, jo ilzesavotnieces
ronis ir atslēgu piekariņš, bet tomasa ronis ir mans draugs un acu
raugs, dejo ar mani un mīl, un, kad vajag, uzslauka acis (tikko
sapratu, ka šī roņa alterego ir pats tomas). bet es vispār gribēju
pierakstīt kaut ko citu. es uz skapjgalda uzmetu kaut kādu smērējamu
sieru. vienu piciņu. kad paņēmu lupatiņu, lai to notīrītu, šo siera
piciņu, nometu zemē, bet, krītot tā paspēja nosmērēt arī skapja durvis,
tad uzslaucīju durvju un grīdas smērējumu un lupatiņu ar visiem
netīrumiem sviedu uz izlietni, bet nejauši trāpīju laumai, tāpēc tā
atsitās kā tāda kaučuka bunbiņa, un uzkrita uz plīts, pa ceļam
nosmērējot arī katlu. tas nozīmē, kas nekad neko nedrīkstu tīrīt.