tikko saņēmu vakar darinātu īsziņu no jojāra par to, ka viņš esot atjēdzies tikai tagad. septiņos vakarā. es atjēdzos apmēram tam, kad akselim iedevu glāzi ūdens un pati gāju smalkās brokastīs ar sandru, kas aizbēgusi no mājām un nekādi nav piedabūjama iet atpakaļ, labprātāk padara mani par vienām dzīvokļa atslēgām bagātāku un aizsūta mani pakaļ kaut kam tur. mans nākamais ieteikums i love you ir sadaļa "paģirām" ēdienkartē, kur stāvētu apsirīns cē ar ūdeni un piens. aspirīna cē viņiem nav, bet piens ir atbilde uz visu nakti krātajiem jautājumiem. es esmu eksakta, dažreiz mēdzu galvā dubultot skaitļus, tāpēc man nav grūti izdarīt spriedumus par sandras veselības stāvokli un stimulatoriem pēc pāris teikumiem un nakts apraksta. tikai tad, kad esmu noskaidrojusi, ka ar zvani viss kārtībā, es varu braukt uz lidostu, lai somā sastūķētu maizītes ar tunci un maizītes ar neko, lai tās nekad neņemtu ārā.