noskatījāmies divas brīnišķīgas multenes, izdzērām puskrūzīti alus (es tiešām puskrūzīti, jo otru pusi ny izlēja) un ar dāvanu blakus gājām uz ballīti, kuru pametām, pirms bija sācies rīta farss par neko, bet pēc tam, kad čehi un portugāļi bija izrunājuši visu. un neskaitāmas reizes atkārtojām, ka tā ir dzīve.