pamodos un neko nesapratu. štrunts par to, ka nespēju apzināties, vai ir diena, vai nakts (un kā gan es to varētu zināt, ja nebiju paskatījusies pulkstenī?), bet nesapratu pat to, vai kuivilp jau ir bijis, vai nē. noskatījos filmiņu, kurā tomsons ar jāni platkoju dzied dziesmu par zilo putniņu/puisīti, un sapratu, ka viss jau ir bijis pārmetumu lietus lijis un man rītdien ir precīzi divas ilgi gaidītas ballītes, kuras neizslēdz viena otru kā šņabis, kas varētu izslēgt uldi rudaku.