cherry trees are still in blossom

"nabaga erbe, viņai tas viss jāklausās," saka skaistais kārlis, kad viņš ar ny  kārētējo reizi gāž vaļā vecpuišu sarunas, bet man jau sen tā ir kā dienas maize, jo es daudz labprātāk dodu padomus par krāniem nekā par to, cik mēs visi esam kā stiegrotas sūnas (paldies dievam, jautājumi par stiegrojumu un jūtām nav jāsaņem no kārļa jaunās draudzenes. pārsvarā tāpēc, ka viņa ir iedomu draudzene, pret kuru skaistais mums lūdz izturētie spieklājīgi)

liepājā pāris stundas pirms narkotiku reida pie manis nāk atklāsme, ka labākais veids, kā beigt sarunu ar cilvēkiem, ar kuriem īsti negribu runāt, ir "labi, es iešu pie skaistiem vīriešiem". tiesa, ja cilvēks runā citā valodā, šis nav pareizais teikums. tad ir jāsaka: "no, never." kā es fonteina kungam mūsu pirmajā mūža sarunā, kad viņš man piezvārojās klāt, blenza virsū un aicināja: "kiss me!"

un vēl jāatklāj, kā man izdevās aizmigt ulda akselrouza zelta dīvānā, neejot gulēt, un kā man izdevās visu atpakļceļu nogulēt saldā, saldā miedziņā, kurš reaģē tikai uz vibrāciju maiņām.

festivāliem nav ne gala, ne malas, bet vismaz ar ny izštukojām, ka pēc fuck your mama out festivāla un tokio hotel uzstāšanās pa taisno brauksim uz saulkrastiem, kur vasaras noslēguma ballē izdzersim tik peņasola, cik pa visu vasaru kopā, jo tas tagad ir topā, yo!

(un, ja kāds ir bijis fonteina festivālā, es labprāt uzzinātu, vai tur bija kaut kas, kas tur vispār varēja patikt)