nemēģiniet to darīt mājas apstākļos un uz savas ādas, bet es, kurai slikts garastāvoklis ir reizi divos gados to drīkstu atļauties - laist visas sliktās lietas vēl dziļāk sevī, vislaik bubināt un beigu beigās - kārtīgi izbaudīt to, ka jūtos tieši tā, jo, kā jau minēju, tas notiek reizi 2 gados. tā es nolādēju visu pikas  izlaiduma oficiālo daļu, rīgas transporta sistēmu, manas pazudušās atslēgas un visu, visu. sākot ar tiesto satikšanu, dzīve atkal iet uz augšu, un ģirts birziņš ļoti skaidri saredz, kā man no galvas birst skrūvītes. es nedēļas nogali, kas beidzas tieši šovakar, padaru par festivālu, savos neceļos ņemot līdzi festivālgouveru somu (tad, kad likcepure man uzdāvinās, ņemšu arī ledussomu). tā es iemācos vilcienā gulēt pozā, kurā pat nosēdēt nav iespējams. bet man tik vienalga, cik akmens krauklīts, jo mums ar šarmu ir sācies tas periods, kad gribas gulēt vislaik. es nesaprotu, kas ir ar to ļaudonas dabu - pirms diviem gadiem tur irsis gaisā notireca dunduru, tad nogrieza galvu un aizstiepa to mājās kā trofeju. šogad es konstatēju, ka ar kopā saāķētiem zariem tur aug ozoli un priedes, kam vispār tā nevajadzētu būt.

tad, kad visi uzvārās ar pilnīgi bezjēdzīgām sarunām par meitenēm un puikām un aizbrauc uz rīgu, viss breaking the law tikai sākas. es šarmam lieku atcerēties, ka, ja viņam kādreiz kaut ko vjaag nest, tad es to varu nokārtot vienas minūtes laikā. un viņš atceras, ka jā - viena lieka gulta it kā esot, kuru nav, kur likt. tā mēs naktī, vētrā uz nelegālu vietu stiepjam gultu. tad, kad maidzīte aiziet gulēt, atklājas, ka ir vēl viena gulta un kolzetpods. nekas nedrīskt palikt neizdarīts un kādu saulkrastu elektrības būdu rotā poda trofeja. no rīta mēs priecīgi ejam uz saulkrastu āra kafejnīcu, kur maidzīte gandrīz apvemjas, bet es tikai priecājos par vīru, kurš sēž pie blakusgaldiņa. visi viņa bonusi slēpjas tajā, ka viņš ir izlēmis pačurāt zem galda. un nevis apčurāties, bet apzināti pačurāt. vēlāk viņš sauc janku, bet, kad viņam saka, ka janka jau ir aizgājis, čurātājs paziņo, lai beidz dirst. pēc tam es pirmoreiz mūžā špaktelēju, un mēs draudzējamies ar miljons sīkiem kaķentiņiem.