labdien, man šodien ir apaļa jubileja, bet Jūs mani varat neapsveikt (sevišķi tad, ja nekad neesat redzējuši, nekad neesat gulējuši ar mani un nezināt, kā sauc manu mīļāko pasniedzēju).  pirms miljons gadiem anete konste konstatēja, ka sajūta no 19 uz 20 ir gandrīz tāda pati kā no 9 uz 10. nu, tad es saku, ka desmitās dzimšanas dienas priekšvakarā man šķita, ka dzīve ir beigusies un vispār mani saēdusi, bet tagad - ballīte ir tikai sākusies. ak jā - man arī bija pirmsjubilejas marazms, bet tas ilga divas stundas.

es vienmēr esmu gribējusi, lai mana horoskopa zīme būtu vērsis. taču visi tik klārē un klārē, ka es ar savu divdesmito aprīli esmu auns. vismaz pirms daudziem gadiem man tas radīja sliktas sajūtas, jo, šķiet, labvēlīgais tips dziedāja dziesmu ar atskaņām "auns-kāds kauns". vistrakāk bija tad, ja kāds pateica, ka es esmu tieši pa vidu. tāpēc no sarunām par zodiakiem visādiem es izvarījos. taču šorīt no sava jaunā labākā drauga saņēmu vēsti, ka es esmu vērsis un basta. un nevajag ļaut kaunam uzkundzēties. tā ir mana šī brīža mīļākā dzim.d. dāvana.