imaginary friend
mēs ar elīnu šodien parīzē atklājām bezgriestu badmintona sezonu. mums arī būs divas bildes, jo šīs dienas jubilārs, ar kuru mums nav nekāda sakara, iedeva divdesmit saņķiku par to, ka aizsitām savu inventāru, tāpēc varēsim atļauties tās divas bildes (fotoaparāts ir zagts). artūrs ar draugiem prasīja, cik ilgi mēs jau spēlējam. es teicu, ka no divpadsmitiem, bet viņi prasa gadus. nu, cik gadu mēs spēlējam. iespējams, ka mēs spēlējam tik labi, jo nepiekopjam tehniku "kurš gūst punktu, tas iedzer", bet citu. beigās man roka bija nodilusi melna, bet es eju uz mērķi ikgadējā ļaudonas badmintona čempī uzvarēt kārli.