pašsuģestija. šeit nekas nav rakstīts
sestdien avīzē diena vai vabrūt avīzē "sestdiena" bija bildītes, kur attēloti civlēki pirms un pēc krišanas narkotiku gūstā. nu, tad ēs vēlos paziņot, ka šonedēļ es izskatos tieši tā kā tās nesmukākās tantes. antonija apele man teica, lai es pamēģinu uzrakstīt kādu runu. lai sāku ar apsveikuma runu. sestdien es liku māsai nest manu gultu uz ķīmisko tīrītavu. man jau netraucē, tas, ka tur bija tintes pleķi, jo es esmu kaislīga sapņu pierakstītāja un un pilspalvu izmētātāja, bet mamma gribēja. māsa uzmeta uz muguras un aiznesa arī, jo nobijās, ka es viņu varētu iekaustīt (kaut pēdējā laikā viņu nevajag iekaustīt, jo pati krīt zemē, jo vienīgie piemērotie apavi ir zeķes). šos trīs faktus par neglītumu, runām un gultu es gribēju kaut kā sasaitīt, bet aizmirsu, kā, tāpēc aiaizmirstiet. es būšu pirmā.