atcerieties to mani, kurai vienmēr un visur bija aukstāk no visiem klāt esošajiem? atcerieties, ja, atcerieties? nu, tad aizmirstiet! es jau gana ilgu laiku atsaku pikai, kad viņa man piedāvā papildu segu, es vairs nebaidos no ziemas, es neatsakos putenī no saldējumiem, es nejūtu aukstumu slapjās kājās, turu logu vaļā un nečīkstu par to, ka man ir auksti. (lēšu, ka vienmēr silti, jo mīlu)