Mana dzīve ir kā arābu pasaka, tikai prinči nav nemaz tik skaisti. Pie tam neģēlīgie vezīri diezgan bieži uzrodas. Arābu pasaku dzīvē laiks ir citāds. Nestiepjas līdzi kā siekala. Nenāk atpakaļ kā kaučuka bumbiņa, kas triekta pret zemi. Mamma saka, ka man vajadzētu dzīvot Spānijā, jo arī Spānija laiku neskaitot. Vēl viņa teica, ka dzīve neesot dzeja. Agnese man raksta, ka iešot gulēt, lai atslābst domas. Domas atslābst tikai tad, kad laiku neskaita. Tikai tad, kad ir skaidrība par to, kas ir pieticība. Pieticība ir tad, kad apstājas laiks.