tāpēc man tik ļoti patīk tīneidžeri, ka to putru, kas ir sirdī un galvā, viņi arī godīgi un lineāri mēģina apstāstīt. pēc tam viss kļūst tikai sliktāk. visādi šabloni un huiņas, bet rezultāts jau tas pats, tikai nav skolotāju, kas noliek, un arī publiku grūtāk pielauzt skatīties. skola tādā ziņā izdevīga - tur vienmēr pienāk pilna zāle un vēl smejās pareizajās vietās.
es arī biju naska scenāriste pamatskolā. par mūsu 6. klases zelta zirgu pat solas psiholoģei nebija dūšas runāt. tagad doma vairs neplūst tik raiti. vo, tad bija laiki.. eh!!