pēc tam, kad matemātikā bijām izpļāpājušies par matemātisko cerību un es biju pierunājusi mr. baulu, ka ģogrāfijas fakultātes studentu vidējais garums ir 1,68 cm, novilku savas biezās brilles un iekāpu autobusā, lai brauktu mājās paēst. braucu līdz ievēroju, ka pretim sēdošajam vīrietim zemē mētājās kāds melns priekšmets. paliels, bet nav īsti saprotams, kas tas ir. "atvainojos, Jums kaut kas norkitis zemē!" es viņam tā saku. viņš skatās zemē un it kā meklē. es turpinu: "nu, tas melnais, pie kājas." viņš ierauga melno, lielo, paskatās uz mani, bet priekšmetu neceļ. nu, labi, tā jau nav mana problēma. es turpinu skatīties uz priekšmetu un mani lēnām sāk galēt ziņkāre par to, kas tas ir. izvelku no somas savas biezās brilles, uzlieku un skatos - priekšmets, kurš vīram "nokritis" zemē ir viņa pēda, kas ieauta melnā kurpē.