annie, let`s not wait
labdien, vakar pie manis un mums bija atnākusi frizētava "sex&the city", līdz ar to man ir brīvsajūta, kuru rada atbrīvošanās no visa liekā. viss atkal notiek tik ātri, un manu matu garums pašlaiks svārstās no 2 līdz 22 centimetriem. bet par to nav stāsts. tā kā elīna kursīte vienreiz lūdza, lai pastāstu par savu mamu, tad es to tagad izdarīšu.

"pārbaudot ūdeni, var konstatēt, vai Jus esat precējies" - to es pārklausījos šodien patiesi garlaicīgā vides ķīmijas lekcijā. tam nebūtu nekāda sakara ar laumu kolāti, bet šoreiz biškucīt ir, jo viņa ir sajūsmā par manu kursa biedru jāni, kurš ir ļoti gudrs un gulēja man blakus. manai mamai vispār ļoti patīk visādi mani vīri (te gribēju rakstīt, ka patīk draugi, bet tie visi taču nav draugi). jau kādus divus gadus viņa ir sajūsmā par kārli, jo viņš ir ļoti glīts (ja kas, pilnīgi neaizskarta es ar savu fričeni izskatos pēc kārļa), vēl viņai patīk harijs, jo viņš māk gatavot ēst (ir pierādījis), ulvis, jo viņš ir kārtīgs, un toms, un mārvels. viņa arī saka, ka grib dzīvot kopā ar šiem, jo tētis, kuru viņa mīļi dēvē par Dzintri Krākuli, neļauj gulēt. tad, kad viņai apnīk tas, ka tētis krāc, viņa viņu pamodina ar sitieniem pa vēderu. bet tie noteikti nav vienīgie gadījumi, kad lauma sit dzintri. arī tad, kad dzintris skaļi atraugājas, piemēram, viņa arī mēdz paņemt kādu pannas lāpstiņu un iegāzt pa vēderu. tad dzintris prasa, kāpēc nesit bērnus, jo viņi jau arī tā mēdz darīt. tad lauma saka: "kāds tēvs, tādi bērni!" tad iesit vēlreiz. tēvs saka, ka iešot uz tēvu aizsardzības biedrību. mama bieži ņirgājas par tēti tad, kad viņš nezin` kaut kādas elementāras lietas, piemēram, kur likt plastmasas pudeles. tad viņa piesauc viņa ģeogrāfa un ekonomista augstākās izglītības, bet piebilst, ka, lai atrastu plastmasas miskasti, jāapgūst arī inženierzinātnes gana augstā līmenī.
manai mamai patīk iet uz teātriem, šajā gadījumā viņai nekāda kompānija nav vajadzīga. viņai vārda dienās nāk ciemos draudzenes, citreiz arī nenāk, bet tad es no mamas telefna sūtu draudzenēm īsziņas ar nepareiziem burtiem, kas ziņo, ka te ir friziere un visi ir piedzērušies. ak, jā, kad mēs šovasar braucām svinēt jāņus pie rupenheitiem, viņa, ierodoties "kaģos", uzreiz ieskrēja virtuvē un noorganizēja sev alkoholu, kamēr es laipni sasveicinājos un kārtējo reizi iepazinos ar visām vecmāmiņām.
manai mamai nepatīk hārdkōr zāles. viņa liek dzert visādas homeopātiskas huiņas, no kurām pat nav dedzinošas sajūtas mutē (agrāk viņa pat būrās, lai dabūtu mums slimības prom. tā, ka ar rokām sūta enerģijas virsū un nost). viņas mīļākās zāles ir "lorozols", kuru viņa piesauc ikreiz, kad viņa atpazīst, ka šīs nav manas parastās alerģiskās iesnas, bet gan aukstumiesnas (viņa atpazīst ātrāk nekā es pati). es gan to nekad nelietoju, paši zināt kāpēc. lēnām viņa man sāk piekrist, ka tādos gadījumos, ja ļoti negribas lietot tādas un tādas zāles, to nemaz nevajag darīt.
un mana mama ir ļoti kārtīga. un labi gatavo ēst. tāpēc arī es neko neprotu pagatavot, jo vienmēr mani mājās ir sagaidījis silts ēdiens ar visām pareizajām uzturvielām. un vēl viņa liek man visko pirkt. jaunus zābakus, mēteļus, bikses, somas un tā. es reti piekrītu.
un vispār es gribēju pateikt, ka mana mama ir gudra, tāpēc es esmu dzīva. kad es biju sava datora monitora diagonāles garumā (varbūt biškucīt garāka tomēr), es vislaik vēmu. varētu domāt, ka vienkārši vislaik slikti, bet mama izštukoja, ka man taču noteikti ir sašaurināts barības vads, aizveda uz slimnīcu un izoperēja (tas, protams, nebija tā ātri. tas bija divreiz un ilgi). citā gadījumā es nevarētu normāli baroties un nomirtu. tā ja.
mana mama ir īsāka par mani.