vakar atradu pastakrti no elbas salas, kuras autors ir tomass karerra karrerions (vai kā tamlīdzīgi). 2004. gada augusts un milzīgs prieks par to, ka mēs tūliņ, tūliņ brauksim ciemos(ne jau uz elbas salu, bet tomēr).

es sapņoju, ka uzņemu filmu kalnos par neko. bet sižets rodas pats no sevis, kad tur sāk skraidīt vilki. pietiek ar vienu kodienu sejā, lai es nomirtu. filmā es vislaik ar kaut kādu toveri stāvu uz kalna un gaidu, kad man skries virsū kāds no vilkiem (viens ir balts, otrs - rozā) un metu viņiem uz galvas toveri.