man vēl aizvien ir riebums pret rokmūziku. tas izpaužas šādi:

simple kid - i see darkness
fion regan - be goos or be gone
the go! team- ladyflash (kevin shields remix)
architecture in helsinki - do the whirlwind (hot chip remix)
beck - a day in life (the beatles cover)
vhs or beta - you got me (baby daddy remix)
bloc party - helicopter (weird science remix) (feat peaches)
emiliana torrini - heartstopper ('stop hearting' mix by mum)
tiga - far from home (digitalism remix)
the similou - all this love
hot chip - over and over (justos kohncke remix)
the knife - silent shout (williams acidic circuits remix)
the go! team - ladyflash (simian mobile disco)
king creosote - bootprints (hot chip remix)


ja esat vīlušies, ļoti žēl. tas ir tāpat, kā es viļos savās dzimšanas un vārda dienās, kuru laikā visi, izņemot 4 cilvēkus, aizmirst par manu eksistenci un vienīgo reizi gadā ir tā, ka man neviens nezvana. bet tas nekas, tā tam jābūt, jo es jau bieži vien arī neatceros visādas dzimšanas dienas. pat frikas zīmīgo 18. novenbri, piemēram, 2004. gadā aizmirsu. māku atcerēties vienīgi, ka mārvelam dzimšanas diena jūnijā kaut kādā sēru dienā. bet līvai - vai nu 10., vai 11. vai arī 13. jūnijā. bet šim visam ir mazs sakars ar dzimšanas dienām, drīzāk ar neveiksminiekiem, kuru ballēm ir lemts nebūt tādām, kā sapņots.

reiz jānis zariņš atgriezās no vācijas un, labāko draugu drošināts, taisīja savu sagaidīšanas balli, uzaicinot tos savus labākos draugus (10-12). beigās pie viņa ierods viena elīna kolāte. bet viss jau ir forši, jo ir milzums ķiršu, medus dāvanas (kādu ziedu medus tas ir? -zariņš!), nākamā rīta ekskursija pa cēsu rajonu (raunas staburags (tur vīrs pārdod nažus un jānim zariņam liekas, ka viņam ir nozagta mašīna), raunas pils, dzērbenes pils, visādu miestu skolas, hunpalas), sniegbaltītes skolas plate no rīta.

liels ir mans pārsteigums, apzinoties, ka pēc piektdienas ir sestdiena, nevis pirmdiena, tālab mana stopmašīna mani neved uz rīgu, bet es kāpju ārā un eju uz laukiem, kur ir plāns zāģēt malku, lasīt ogas un darīt visus tos darbus, kas tiek kavēti, jo onkulīts modelīts ir salauzis roku. protams, nekas no tā netiek īstenots, jo, kāpjot cēsu rajona kalnos un pilskalnos un kopā ar evu liepiņu ejot cauri robežnieka kukurūzai, tetera dadžiem un rukšānu kviešiem, ir panākts stāvoklis, ka gandrīz jāaaizmieg pie galda, kur pāsteigumkārtā atkal sēž ilga, elmārs, jānis un dzintra (veci cilvēki, kas vislaik mudina ieliet un prasa, kā man ar puišiem). ilga izstāsta visas vietējās sējas pagasta baumas, kas sastāv no tā, kurš ar ko pišas un kurš pēdējā laikā ir uzkāpis uz korķa. tikmēr garāžā mednieki šauj pa pudelēm.

kaut arī pulkstenis rāda tikai knapu pēcpusdienu, esmu paspējusi atbaukt uz rīgu, pēc tam aizbraukt uz tīraini, noēst lībekrisa krūmmellenes, kuru stādus viņš man pavasarī dāvinās, un beigās atbraukt arī atpakaļ. ir veikts atklājums, kas liecina, ka man dažreiz ir netīra mugura. tā ir tā saucamā sūdmugura, kura attīrās pati no sevis. ja man kādreiz būtu netīra sirds, tad tā arī būtu sūdsirds, kas attīrītos pati no sevis, bet, tā kā man rokmūzika jau zajebala, tad mana sirds ir kā dimanta oliņa.

mīlu.