ārā ir mīnus trīspadsimt, tāpēc mamma man ilgi stāstīja floristikas brīnumlietas par to, ka puķes vajag sasildīt, ne plikas vizināt ārā. sevišķi, ja  tās ir vasaras puķes, piemēram, pienenes un margrietiņas. es neko nesaku par puķēm, bet saku, ka jāiet uz leļļu teātri. katrā izrādē jānolūko bērns, kas patīk visvairāk. tad, kad 40 gadu vecumā satikšu kaut kādu jaunības mīlestību, būs skaidrs, ka tā ir tā pati sajūta, kas 2006. gada martā, skatoties "...un atkal pifs", kas bija hits pirms piecpadsmit gadiem. šīs izrādes publikā  man vislabāk patika divi blondi bērni ar mazām galvām un tik izspūrušiem matiem kā kraukļa ligzda gata-vā. viņiem bija arī mazas rokas. (mana) mamma teica, ka vienam no viņiem bija viens gads, bet otram - trīs gadi. izrēķinājām, ka tad, kad skatījos izrādi par pifu pirmoreiz, man arī bija trīs gadi. izštukoju, ka tās ir manas senākās bērnības atmiņas, jo neatceros neko senāku par pifa dziesmu dziedāšanu, kāpelējot pa savu augsto krēslu. iedomājos, ka uldim rudakam arī varētu patikt leļļu teātri un bērnu filmas. nezinu, kāpēc viņam, bet man tāpēc, ka nav garlaicīgu sarunu un bezjēdzīgu darbību, jo viss ir noīsināts līdz īstākajai pieklājības robežai. mans otrs mīļākais bērns šodien bija puika, kurš koda rokās lielajai māsai, kad viņa gribēju puiku paņemt pie rokas. koda, koda, koda un nebeidza. buržujs leļļu teātrī Tu vari būt tad, ja sēdi kafejnīcā un, ieraugot garlaikotus bērnus, kas tur ieradušies, vienkāši kā labais onkulis izmaksā viņiem jogurta kokteiļus. bet buržujs ir buržujs arī ārpus leļļu teātra. buržujs, pārliecinājies, ka rīgā nav nekādu izklaides iespēju piektdienu naktīs, ja atskaita klubus, bārus un kazino, un pēkšņi sadzird manu 4 nedēļas veco un vairs neaktuālo, bet tomēr  lūgmi par "take me to th coastline...." tēmu, un bliež uz jūrmalu, lai iepazītos ar turienes izkalides dzīvi. kad saprot, ka tur arī nekā nav, ar taksi atkal brauc mājās. un, ja viņš ir nolēmis klausīties astrobangu, viņš neatstās savu ideju novārtā, sapratis, ka viņam nav pie rokas radio. viņš ieies kazino un pateiks: "uzgrieziet 93,1 fm!" tikko izcēlu vienu bacardi kokču par to. un nopirku jaunu matēmātikas kladi.

stāsta morāle: ir jokaini, ja vienā dienā iearaugu uz ielas četrus cilvēkus putukartonu rokās.