no rīta, ejot uz skolu, izdomāju ,ka jāpiezvana dzintrim (kurš nav likcepures tētis), lai pateiktu, ak tikko redzēju balto. tikko viņš ienāca istabā ar avīzi, kurā ir virsraksts apmēram "kad baltais ir nogurdinājis". baltais ir leģendārs dzīvnieks. protams, pezānus viņš nepārspēj. pezānus pārspēj tikai tas, ka katru dienu izdomāju vienu joku savai filmai. es esmu priecīga, jo šai vajadzēja būt neveiksmīgajai nedēļai, bet ej nahuj, neveiksmīgā nedēļa. pagaidām nekādi sūdi mani nav piemeklējuši. tiesa, vēl ir laiks. šodien matemātikā runājām par iespējamiem un neiespējamiem notikumiem. kā piemēru skolotāja minēja to, ka met gaisā latu, bet norkīt divi. es oponēju, jo ļoti līdzīgi gadījās .likcepurei, kurai zem saldētavas pakrita viena lata monēta, bet izvilkās divlatnieks. to vienu latu pēc tam nevarēja atrast. dmitrijs kā neiespējamu minēja skolas sabrukšanas gadījumu. viņam ir apšaubāmas zināšanas par ģeogrāfiju un ieročiem tādā gadījumā. vai arī ļoti slikta iztēle. man no iztēles pārpilnības šodien sāp galva, jo literatūras stundā katram māksliniecieskās izteiksmes līdzeklim domāju savus piemērus un savas dzejas rindas  +  uzdevu daudz āķīgu jautājumu. piemēram, par to vai vieglas uzvedības sieviete ir eifēmisms vai perifrāze. šajā gadījumā viss atkarīgs no cilvēka morāliskās stājas. mani mīļākie mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi ir zeugma (!), oksimorons, sinekdoha. vēl man patīk onomatopoētismi, tie gan nav gluži mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi. mīļākais onomatopoētisms ir "klunkš".

man ļoti patīk leļļu teātris, vistas un multenes. tādā sakarā paldies ai , jo vakar noskatījos viģeo izlasi, ko viņa man uzdāvināja pirms 11 mēnešiem. es un lauma bijām sajūsmā.