tieši mirklī, kad uldis zarembo rēķina mammas, karīnas, alkoholu, sangrijas un cāļus, un sanāk, ka tomēr cāļi un sangrija jāatceļ, saņemu zvanu no liebekrisa, kurš jau kādu laiku ir ieņēmis galvā, ka ir man parādā kokču/tējas vakaru/dienu. nav svarīgi, kur/vai šim pieņēmumam ir saknes, svarīgi ir tas, ka ir augļi - sagrauta pašapziņa, zaudējot visās spēlēs pēc kārtas. norunājām atjautības uzdevumu maču pēc pāris nedēļām. skaidrs, ka tas gan nenotiks pēc pāris nedēļām, bet gan tad, kad vismazāk to gaidīšu, tad, kad vismaz 5 dienas būšu cerējusi uz kādu,kurš mani varētu aizvest prom no saprāta uz pilnu laimi.

es vēlos vērst Jūsu uzmanību uz to, ka ir sestdienas vakars un sēžu mājās pie zaļās tējas krūzes ar nodomu beidzot iemācīties cos, sin, tg un ctg vērtības 30, 45, 60 un 90 grādiem. principā man to vajadzēja izdarīt jau pirms trim gadiem, bet tas nav svarīgi. es šonakt atkal kaut ko sapņoju par skaitļiem. jā, es zinu, ka tāds kvadrātsakņu sapringums izraisa agresivitātes lēkmes, no kurām dažkārt cieš mazi puikas skolā, un ķermeņa hujapsas, kas liek krist ar galvu meiteņu ģērbtuves pakaramajos, bet tas noteitki nebeigsies tuvāko 4 mēnešu laikā. nerēķināšu kopā ar līvu, jo viņa grauj manu matemātisko pašāpziņu, un izdomāšu smukus veldzes paņēmienus, kuri daudzums atkarīgs  no gaida temperatūras. tā kā neesmu frau hveženko, ticu, ka viss būs labi un ja arī man nebūs saprāta, man vismaz būs laime. vai arī otrādi.

.