ja kāds no Jums ne tikai izdomā, ka jāiet uz filmu, kur brāļi spēlē spēli un nonāk kosmosā, bet arī aiziet, tad iesaku pievērst uzmanību pašam pirmajam kadram, kur uzreiz top skaidrs, kurš ir velns. ja Jums blakus sēdēs ļoti forši bērni (nu, kā mums vakar), tad uzzināsit, ka ūdens nav jātaisa, jo tas tik un tā ir. tāpat ar makaroniem, kartupeļiem, kalmāru, gailenēm utt. kā arī to, kad vajag baidīties un kad vajag spēlēties. cool. so cool.

ziniet, esmu pieradusi, sēžot kinoteātrī, rokas salikt tā, ka tās it kā ir sakrustotas, bet tomēr nav, jo viena no tām stāv gaisā, it kā tā kaut ko turētu. labākais šajā pozā ir tas, ka tajā rokā krīt iekšā popkorns. diemžēl saldais. bet rokai tik un tā ir jāpaliek tajā pošā pozīcijā, jo ir cerības, ka tur pēc laika varētu iekrist vistas stilbiņš, ūdens glāze, kalmārs vai karūsa.

un vai Jums bieži gadās cilvēki, kam principā jābrauc uz dominu, bet viņi Jūs pavada līdz pļavniekiem?

i me you i`m your