es nudien dievinu to, ka katrā nozīmīgā tp pasākumā iepazīstos ar kādu patiesi graujoši lielisku vīru. vasaras universitātes iepazīšanās nr.1 - garais, kurš ir tik ļoti garš, ka, pat neko nedarot, viņš izraisa smieklu lekmi par to, ka var būt ari tik gari cilvēki. viņam ir 49. kāja izmērs, bet viņa brālim - 53. tas liek smieties ar zemē krītamu iedarbību. vasaras universitātes labākais draugs - mārtiņš rinčs jeb riņķītis ar fantastiski nomierinošu balsi. tik ļoti, ka sēdēšanu un jokošanos, kas ar laiku pāriet nopietnās sarunās, varētu saukt par idillisku. un dēļ tā var atļauties enapmeklēt kādu lekciju. riņķītis vispār ir tik jauks, ka viņa dēļ varētu darīt daudz labu lietu un sev visko aizliegt.svētdienas rītā jau rādās divi riņķīši, bet riņķītis grib, lai nokļūstu tik izteiksmīga kosmosā, ka rādās pieci riņķīši. tad būtu kā olimpiskie riņķīši.un pēdējā teikumā par riņķīti gribu pateikt, ka mums abiem ir perfekti saslaņoti balss tembri, apmēram tā, ka mums ir viena un tā pati balss, tikai viņam ir vīrišķīga, tas nozīmē, ka vislabāk tieši ar viņu sēdēt šūpolēs un dziedāt labo burvi + viņš ir vienīgais, kurš ietur pauzes.gods un slava! pauzes noteikti neieturēja ti visi cilvēki, kar kuriem pirmajā naktī devos apgaitā pa visām mājiņām, lai kopīgi pamodinātu tur gulošos un nodziedātu dziesmu par labo burvi. dziedātājkompānija nepārtraukti mainījās - cilvēki nāca un gāja, dalījās vairākās komandās un atkal apvienojās līdz palika lukaša istabiņā, kur tika dejots uz rkēsliem un galdiem, un dīvānos, saplēsta lampa un pielaistīta grīda ar ūdens šaltīm. atliek vien vadonim pateikt "viss, ballīte beigusies", lai visi tiešām noticētu un aizietu prom, lai atstātu mūs satīrīt grīdu ar palagu. un lukašs tā arī nesaprot, kur visi palikuši. no rīta arī man ir, ko nesaprast. piemēram, kalāb tik ļoti, ļoti sāp sāp celis un plaušas. tik ļoti, ļoti sāp, ka vispār nevar paiet un nopietni apsveru domu braukt mājās, bet līdz ar pāris tabletīšu aprīšanu svaru kausi tomēr sveras par labu palikšanai.palikt, lai 40 minūtes no vietas smietos par vinetu. vinetu, kas parādās tikai naktīs, bet nevienam nestāsta, kur palikusi pa dienu.tas liek domāt, ka viņa patī nemaz to netaceras, jo vienkārši ir sajukusi prātā. pati saka, ka it kā neesot, bet mana pārleicība ir iepriekšējā. starpcitu, vineta birule, pie manis ir Tavs sejas krēms. pie frikas ir mans telefons un nezkur ir mana haizivs cepure. tā laikam jāpieskaita sarakstam "pazudušās lietas". brīnumaini, bet nekā vairāk man tiešām nepazuda. man bija vairāk traumu nekā pazudušu lietu. līdz ar to - vairāk zilumu. viena no sāpīgākajām vietām uz pasaules šodien ir piere, kura vakar un aizvakar pamatīgi cieta no "kāāāāmstri!" s`pēlēšanas ar rihardu strauju un  vinetu biruli. es ceru, ka vismaz viņiem arīs sāp, jo ir jānovelk līnija, kurai jāpārkāpj pāri. tā rodas krunciņas smadzenēs.ā, starpcitu, jāpiemin, ka mana - rīgas - komanda vinnēja kopvērtējumā. jo bija labs politiskais skečs un futbola prasmes. un taklājās, ka elīna liopa nemaz nav stulba. un māris peizums paliek aizvien sakarīgāks. par to liecina kaut vai milzīgais meiteņu bars, kas viņu bučoja izlaidumā, un tas, ka pēdējā naktī kādu stundu ar viņu ļoti, ļoti nopietni runāju par valsts prezidenti un mūziku.o, tikko uzzināju, ka mana haizivs cepure nemaz nav pazudusi. tas nozīmē, ka vasaras universitātes ietvaros es neesmu pazadējusi NEKO. NEKO!!!fantastiski. tikpat ļoti fantastiski, kā tp vīri. tik ļoti fantastiski, ka varu sēdēt uz soliņa pie volejbola laukuma, kurā vēļāk vārtos, un blakus esošo vientu garlaikot ar svaiem "viņš ir tik lielisks!" stāstiem. un labie vārdi tiek teikt daudziem, daudziem. un viens labs vārds arī par dīdžeju, kurš mirklī, kad pieeju klāt, uzreiz prasa: "deivids bovijs?".un viens labs vārds runas vīram, kurš labprāt ar mani papļāpā par francijas-lietuvas robežlīgumu. un viens labs vārds ukrianim, kurš neēd savus draugus.

stāsta morāle: ir sabiedrības slāņi, kur tāda lieta kā džentlmenisms vēl nav izzudusi. tpjo ir viens no šīem slāņiem.