man ir kluss smiekls par to, ka drīz vien avīzēs rakstīs par valstiska mēroga vēdera gripu. pi visa vainīgs mans tēvs, kurš kādu dienu šo lietu ievazāja mūsu mājās. tā saslimu es, mazliet vēlāk arī brālis un tajā pašā laikā-  māsa, kas atradās liepājā kādā apmēram masu pasākumā, kur tika spēlēta spēle "padod tālāk (vēdera gripu)!". noteiktumi vienkārši - visi sasēžās aplī un ivsādui tur bučojās. ar to, protams, pietiek, lai saslimis būtu vēl viens. par pārējiem nav ziņu, bet pēc loģikas sanāk, ka, ja viens cilvēks skūpstās ar kādiem pieciem, katrs no šiem pieciem vēl ar kādiem pieciem, tad saslimuši varētu būt visi masu pasākuma dalībnieki. vēl ugunīgi ir tas, ka daļa no masu pasākuma dalībniekiem dzīvo kopmītnēs (nevajag obligāti skūpstīties, lai dabūtu to slimību, pietiek ar kopīgu krūzīti). tad vēl darbi, kur nākās saskrieties ar dažādiem cilvēkiem. tad vēl atvaļinājumi, kas ļauj slimības aiznest uz citām latvijas vietām. nu, brangi (ā, varbūt tā nav vēdera gripa,bet kaut kāds cits vemjamgabals).