take a look at the lowman

jau ziemā man un frikadelei radās doma, ka kādā starpbrīdī mums - nesmēķētājām (parasti) - jāiziet ārā uzsmēķēt. visu ziemu to atlikām uz siltāku laiku. šodien paskatījāmies pa logu un nospriedām, ka ir pienācis mūsu laiks. a tā vienkārši jau nevar - aizgājām uz klasi pakaļ virdrēbītēm, un izstāstījām audzinātājai, ka tagad iesim pirmoreiz mūžā uzsmēķēt pie skolas un lai viņa skatās (būsim basketbola laukuma vidū). tad atnācām atpakaļ, audzinātāja vēl priecīgi paprasīja: "nu, uzsmēķējāt?", mēs priecīgi tabildējām "jā!" un gājām uz angļu valodu, kuras laikā secināju, ka ir nežēlīgi, ja 7.&8. stundas laikā uz tāfeles ir rakstīts "DELICIOUS FOOD"(un tur bija tā rakstīts). to visu par smēķēšanu es būtu izlaidusi, tikai frika palūdza ierakstīt. nākamā lieta, kas ieplānota starpbrīdī - dzert corona extra ar līdzpaņemta laima gabaliņu iekšā iestūķētu (tur, protams, arī jālūdz audzinātājas atļauja). ļoti iespējams, es izlaistu visu, kas nav saistīts ar delicious food, vienīgi frika palūdza ierakstīt.

un vai ziniet, kad/kur vispatīkamāk satikt sen neredzētu ģimenes draugu? noteikti 29. marta vakarā, kad ar tevi produktīvu sarunu iesāk, bet diemžēl nebeidz kāds iedzēris tips sporta biksēs no talsiem. tad viņš iekāpj trolejbusā vienā ar tevi (bet pirms tam piedāvā izmaksāt visu citu trolejbusu biļetes) un turpina uzdot jautājumus un stāstīt savu kluso dzīvesstāstu. un HOP-LĀ, tur nāk mans mīļais, labais ģimenes draugs, ar kuru risināt sarunas par spēli "gribi būt dirsa?" un dzīvniekiem.