es ar jāni lukašu dejoju pie mego veikala. dejojām tā, kā pat es nekad neesmu dejojusi - nepastāv nekādi vertikālie/horizontālie stāvokļi vai zeme/gaiss (ja jādefinē, tad es to saucu par bezsvara stāvokli). pēc tam klīda baumas par to neiedomājamo deju. ja nebūtu nosapņojusi, pat iedomāties nevarētu, ka var dejot arī tā. pēc tam sēdēju ar mazo hariju pie skolas, un mums pienāca klāt kāds vēl mazāks puika un palūdza cigareti. mazais harijs lepni izvlika zilu "elitas" paciņu un pasniedza mazajam puikam pussalūzušu cigareti. un šonakt es biju ļoti laipna.