sunflower ([info]sunflower) rakstīja,
@ 2002-12-30 13:26:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:nekaada vaina
Mūzika:Coldplay "Sparks"

dumpīgā planēta
vakar sāku lasīt grāmatu "dumpīgā planēta", protams par mūsu pašu zemi tur raxtiic. Tur tika izteikta viena laba doma: "Varbūtība, ka dzīvība ir radusies nejauši, līdzinās iespējai, ka no sprādziena tipogrāfijā varētu rasties vārdnīca".
loģiski, bet patiesi. Kur cilvēki var iedomāties, ka zeme ir kāda sprādziena rezultātā radusies pasaulīte?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]suic
2002-12-30 13:48 (saite)
Tas ir vistīrākais sofisms, kas velk uz kaut kādu citādu augstāku spēku pierādīšanas centieniem.

Protams, ir grūti iedomāties, (citur lasīts piemērs), ka šaujot ar ložmetēju pa klints bluķi, varētu sanākt galā Venēras statuja.

Bet nedrīkst neņemt vērā arī milzīgos laika posmus, milzīgos attālumos, milzīgo visu, kas ir šajā procesā iesaistīts. Mēs jau tikai tāpēc varam domāt par dzīvības izcelšanos, ka paši esam izcēlušies. Bet uz cik miljardiem miljardu planētu tā nav izcēlusies? Cik miljardu gadu ir pagājuši kopš Lielā sprādziena un cik sen parādījies pirmais cilvēks?

Tie visi ir nesalīdzināmi lielumu un galu galā, ja tipogrāfiju spridzinās miljardiem miljardu reižu, tad pavisam nav izslēgts, ka kādā no šīm reizēm radīsies vārdnīca.

Kas tad tajā dzīvībā tik svēts galu galā, ka to kā nebeidzamu brīnumu jāuztver? Zinātne, piemēram, nesaskata tur nekādus brīnumus, bet cenšas izskaidrot to visu ar atomu, molekulu, gēnu, šūnu vai jebkā cita palīdzību (atkarībā no konkrētās disciplīnas).

(Atbildēt uz šo)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?