Garastāvoklis:	amused
Mūzika:	Eiffel 65 - I'm blue
Entry tags:	Malvīne, matu krāsa, žagata

Nesanāca būt Malvīnei!
Gadus 10-12 atpakaļ es biju aizrāvusies ar eksperimentiem ar matu krāsu. Tā kā es nealku katru iegūto krāsu paturēt, tad tapa izmēģināti visādi tobrīd pieejamie krāsojošo balzāmu toņi starp koši oranžu un violetu. Īpaši iepatikās sarkanbrūnie toņi un tumši violetais. Daži izmazgājās ievērojami ātrāk kā gribēju, kamēr citiem pagāja vairāki mēneši, kamēr pēdējās toņa atliekas izmazgājās.

Tam sekoja ilgstošs periods, kad mani mati bija vai nu ogļu melni, vai nu tumšrudi no hennas, vai arī kaut kur pa vidu starp abām fāzēm ar krāsas gradientu. Pēdējo gadu gan viņi tika atstāti augt savā nodabā, tā ka krietns posms bija ataudzis dabiskajā krāsā, kam sekoja gradients līdz melnam.

It kā jutos ar saviem matiem apmierināta, bet tad pakāpeniski kādā dziļā apziņas stūrī iezagās kluss grauzējs, kurš man atgādināja, ka man nekad nav bijuši nedz zili, nedz zaļi mati, un tam drīz sekoja vēlme tādus iegūt. Vakar, ejot cauri Rīgas Centrāltirgum, visbeidzot padevos šim impulsam un tiku pie pudelītes Tonika balzāma "Savvaļas plūmju" zilajā krāsā. Būšu Malvīne!

Vakarā izmazgāju matus ar šampūnu, nosusināju ar dvieli, ietinos vecā palagā, apsmērēju ģīmi biezā slānī ar kaut kādu barojošu roku krēmu, uzvilku gumijas cimdus, rūpīgi sakratīju krāsas pudelīti un bliezu iekšā. Kad mati bija rūpīgi pārklāti ar zilu ķēpu, uzmaucu galvā mazo Drogas maisiņu (jau sen atklāts, ka viņi ir tieši pareizā izmēra šim nolūkam) un pavēros pulkstenī. Uz pudelītes rakstīts, ka vieglam tonim jāpatur 10-15 minūtes, bet košākam pusstundu. Ko nu es ar viegliem toņiem niekošos, lai iet pusstunda. Tai iztekot, ķēros pie skalošanas. Skaloju ilgi, līdz visbeidzot no matiem tecēja ne vairs tumši zili lillā, bet vien viegli zilgans ūdens. Tad ieziedu sauju matu maskas (Tonika tomēr matus mēdz sausināt) un pēc brītiņa skalošanu turpināju. Visbeidzot nolēmu, ka nu jau pietiek, nosusināju matus no jau citreiz neatmazgājami sakrāsotā dvielī, un izžāvēju ar fēnu - nav ko riskēt nokrāsot pusdzīvokli zilganos toņos, pietiek jau ar dušastelpu.

Spogulī redzamais mani samulsināja - nu nemaz neizskatās zili! Tumši brūngani lillā gan, teju melni. Krāsa tik tumša, ka acīmredzami noturēts par ilgu spilgta toņa iegūšanai. Nav jau slikti, bet ne tas, ko gaidīju. Galvas āda, protams, zila, un tāda tā arī paliks līdz nākamajai mazgāšanai. Nolēmu nobildēties, lai virtuāli ar tuvajiem padalītos, kā man gājis. Automātiski nostrādā zibspuldze un... bildē mati izskatās melni ar izteiksmīgu zilu atspīdumu. Nu, laikam krāsa izrādās atkarīga no apgaismojuma. Gulēt ejot, mocījos ar ziņkārību, kā gan dienasgaismā izskatīsies.

No rīta, tiklīdz actiņas pavērušās, slaidā riksī pie spoguļa - pielecu kājās tik strauji, ka pusceļā nācās pie galdastūra pieķerties un pagaidīt, kamēr bilde atgriežas. Vispār izskatās interesanti - it kā melni, bet atkarībā no gaismas leņķa zaigo zili zaļi lillā toņos kā žagatas astes spalvas. Man patīk!

Interesanti, kā krāsa mainīsies laika gaitā. Ceru, ka pēc pirmās mazgāšanas būs nedaudz gaišāki un spilgtāki (malvīniskāki?), bet pēc tam galīgi neņemos prognozēt. Laiks rādīs!

P.S. Note to self or whoever might find it useful: Bref želejveida podu tīrāmais līdzeklis labi palīdzēja, lai vannasistabu sakoptu līdz piedienīgam paskatam.