Garastāvoklis:

frustrated

divi Dastini
67. gada Graduate un 69. gada Midnight Cowboy. Divi klasiski hiti (katrai filmai pa vienam) - Simon&Garfunkel "Mrs Robinson", un Harry Nilsson "Everybody's Talkin'". Pirmā droši, ka ir viena no citētākajām amerikāņu filmām (tas skats,kur Hofmans baznīcā dauzās pie skatloga un aizbēg ar līgavu autobusa pēdejā solā) Misters Homērs Simpsonos vismaz pāris reizes noteikti ir Dastina vietā dauzījies pie tā baznīcas stikla. Kā arī "Are you trying to seduce me?" - "Would you like me to seduce you?". Domājams, ka amīšiem šī filma nozīmē aptuveni to pašu, ko krieviem "Likteņa ironija" vai latviešiem "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", kas abas ir labas filmas, lai ko apgalvotu visādi rusofobi vai gansofobi, vai tie, kuriem vienkārši viss noriebies. Tā kā pusi savas dzīves esmu pavadījusi mucā (sev par mierinājumu: tāpat kā liela daļa manas paaudzes), varu skatīties šādas filmas ar gaišu, tīru aci un priecāties kā senila večiņa. Otra filma ir par lauķi, kurš grib kļūt par labi apmaksātu mauku un viņa Ņujiorkas skaudrās dzīves gidu(Hofmans), kurš filmas beigās atstiepj kājas, noliekot karoti. Ja Hofmans ir labs, tad tas kovbojs ir vēl labāks - līdzīgi labs kā tas, kā tikko uzzināju, vakar oskarotais mesjē Pleinvjū. Jā - tur vēl tas slavenais lsd pārtijs Vorhola (iespējams, ka viņš pats tur arī bija, vai vismaz kāds no viņa draugiem - Morisejs?) stilā, kur Kovbojam beidzot izdotas dabūt klientu. Bet nu viss, jo plaksti krīt kā magones dzēruši.