saulaina -

bet īstais latviešu romāns:



Nu pat esmu kļuvusi par sievu pēc 7 gadu kopdzīves. Bet prieka nevienā acī. Pilnīga rutīna:darbs-mājas. Mans vīriņš strādā sešas dienas nedēļā no agra rīta līdz veļam vakaram(pie tā visa pelna mazāk kā es). Savukārt savu brīvo laiku vēlas pavadīt tikai un vienīgi pie datora:spēlējot pokeru u.c. sūdus. Pat kāzu ceļojuma mums nebija, jo viņam nekas neinteresē.Knapi izlūdzos aizbraukt pavizināties ar zirgiem. Arī jautājumi kas saistīti ar ,manuprāt, vīrišķīgām lietām (piemēram, dzīvokļa remonts, auto iegāde)ir uz maniem pleciem. Atruna ir vienkārša:vieņam neesot laika. Vai tas ir normāli? Seksu ar viņu vairāk negribu, jo esmu garīgi neapmierināta līdz ar to tuvību ar šo cilvēku nevēlos.Jūtos nelaimīga!Cerēju, ka pēc kāzām kas mainīsies:saplānosim bēbi un viss būs ok. Bet redzu,ka pēc kāzām nekas nemainās un vispār baidos plānot bērniņu ar šo cilvēku.