saulaina -

Gan jau ka dažās valstīs tā ir. Pieņemu, ka būt vientuļajai mātei Sīrijā vai Afganistānā vispār ir p****c.
Godīgi sakot, es negribētu būt arī bezbērnu draiskule nevienā no šīm zemēm.:)

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

kaadas veel taadas "dazhaas" valstiis? visas valstiis ! par afganistanu nerunasim, tur visticamaak, butu akminjiem nomeetata / bralja noznaugta. Tak musu pasu cibaa ir piemeeri kaa cilveeki ciinaas pa dzivi (kaut gan no otras puses, ar suudiigu viiru un bez naudas, arii nav viegli) + es teisam gribu redzet vientulo vecaaku, kurs tiesama viegli, saulaini un eleganti tiek ar dziivi gala un ir bezgala laimiigs, luudzu, paraadiet (es runaju par tiesaam vientuljiem vecakiem, ne tadiem, kas berna teevs tomer kaucik paliidz un principaa figure papiros un dziivee)

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

1)Starp "bezgala laimīgs" un "visnotaļ apmierināts ar dzīvi" ir būtiska starpība; otros varu uzrādīt vairākus, to skaitā atraitņus, kuriem bērna otrs vecāks nekādi nevar palīdzēt, pat ne ar tiesas spriedumu; arī neatraitņus, bet pilnībā apcirstiem kontaktiem - pilnīgāk nekā Tavā gadījumā.

2) Manā paziņu lokā ir gadījumi, kad dzīve ar sūdīgu lauleni (ne tikai bērna tēvu, bet arī māti) ir tikusi pārtraukta un neatgriezeniski apcirsta saknē, vecākam kļūstot par 100% vientuļo vecāku un atzīstot, ka dzīves kvalitāte ir nepārprotami uzlabojusies. Resp., būt vientuļajam vecākam noteikti ir labāk, nekā būt daļai no vecāku pāra, kurā otra puse ir dzērājs, narkomāns, varmāka, pedofils, kriminālnoziedznieks vai azartspēlmanis.

3) Man nebūtu nekas iebilstams pret Tavu vēstījumu "būt vientuļam vecākam ir grūti", ja Tu a) visu laiku nepītos pretrunās, paralēli uzsverot gan to, cik daudz esi guvusi, tieši pateicoties šim statusam un vienlaikus gribot tikt žēlota par visu, kas ar to saistās - nu tad izlem: vai tevi jāapbrīno, vai jāžēlo? - abus reizē nevar; b) nepretstatītu sevi visām citām grupām un viņu problēmām.

(Atbildēt) (Iepriekšējais)

Ā, un vēl, ja es parakņājos dziļāk psihē, man ir arī savi personiski iemesli neuzskatīt vientuļā vecāka statusu par kaut ko (no)žēlojamu, un par to, ja saņemšos, es kādudien uzrakstīšu.:)

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

par punktu Nr2 abosluti piekriitu (ka sudigs laulenis ir kudii sliktaak), par paarejiem - ne visai.
zini, kas man kriit uz nerviem -es saku, ka man bija loti gruuti - taa ir mana pieredze, mana personiskaa pieredze ! un tu undermine manas grutibas, sakot, ka kaukadi mistiskie citi vientuljie vecaaki ir visnotalj apmierinaati, pieminot atraitnus (atraitni ir CITA opera). Tas, luuk, man neliekas jauki. Es biju staavoklii viena tai zviedrijaa bez naudas un med palidzibas un juku praataa, un tas, ko es esmu uzbuuveejusi no taa visa, ir mans sasniegums. Es ar to loti lepojos. (labi, man arii kaulinji iekrita veiksmigi, man tika piemests, bet principaa tas ir gruutaakais un labaakais, ko dziivee esmu izdarijusi, un es necietisu kaukadas nicigas pieziimes) :-)

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Tātad tomēr Tevi par maz slavē, nevis par maz žēlo.:) Jā, Tu esi malacis, ka tiki pāri grūtībām.
OK, tad paliekam pie tā,ka Tavā personiskajā pieredzē ir bijis viens konkrēts grūts posms un neekstrapolēsim šo grūtību pieredzi nedz uz visiem vientuļajiem vecākiem, nedz Tavu dzīvi kopumā.:)

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ne slaveet, ne zheelot, bet akcepteet un respekteet. VISS !

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Bububu.:) Esmu šodien vēl kašķīgāka nekā parasti, piedod, lūdzu.

(Atbildēt) (Iepriekšējais)