Mokoši vēls vakars vilcienā. Klusums un biezs gaiss jūtams aiz loga. Atveroties durvīm starp vagoniem, uzvēdī cigarešu smarža.
No miega atmostos pēc uzstājīgā dispečeres paziņojuma - "Alotene. Izkāpšana tikai no pirmajiem diviem vagoniem". No pusaizmigušajām rokām gandrīz izslīd Saksa grāmata "Poēma par divpadsmit ziloņiem". Sarosos bezgala apnicīgi neērtajā vilciena krēslā. 36.vieta pie loga, 1.vagons. Klauvējieni pie vilciena loga. Pieliecos tuvāk logam, bet teju neiespējami ko saskatīt. Samiedzu acis, ar rokām cenšos aizklāt un absorbēt, drīzāk atstarot, vilciena apgaismojumu. Pie loga saredzu vien vārgu kustību, bet nevaru izšķirt ne formu, ne krāsu.
Samirkšķinu acis, bet tēls nozudis. Vilciens lēni uzsāk savu stumšanas - vilkšanas likteni. Braucot šo pašu maršrutu desmitiem reižu, neapzināti jau grimstu atlikušajā pusstundas miegā. Galva slīd gar vilciena loga stiklu, ausis vēl uztver kaimiņa ieklepošanos, vagona durvju čīkstoņu. Zemapziņā atklīst pārmetums tam, kurš tik bieži vilciena tualetē iet pīpēt.
Esmu gatava mosties un gaidu dispečeres paziņojumu par Ozolsalu un izkāpšanas kārtību. Tā vietā atskan vien čirkstoņa un sēcoša balss - "Vilciena galastacija mainīta. Izkāpšana nav paredzēta."
Saskatos ar nedaudz tālāk sēdošo dāmu ar sunīti, viņa vien piespiesti pasmaida - "Tā, meitiņ, te gadās. Jauni laiki atnākuši". Neraugoties uz pretrunu viņas vārdos, es pamāju un cenšos noķert vēl kāda pasažiera acu skatienu.
Bet vagonā atlikušie trīs cilvēki nav ieinteresēti jaukties citu dzīvēs, viņi vien skatās pa logu vai līdz šim lasītajā avīzē. Iespējams, tie ir uz vienu roku ar dāmu ar sunīti. Šādā situācijā var gadīties nonākt bieži - ja tu esi viens pret pūli, tu tikpat labi vari būt paralizēts. Dzīvo savu dzīvi līdzi citiem, lieki necilājot galvu, nepaceļot balsi un nemēģinot risināt šaubīgos rēbusus savā galvā. Ja jau viņus nesatrauc negaidītā situācija vilcienā, tātad arī man par to nav jāsatraucas.
Un tomēr nevaru padzīt nemiera sajūtu. Vaigi viegli svilst, rokas ir vēsas un elpa stājas lēnāka. Asaras manās acīs, kad kārtējo reizi izdzirdu klauvējienu pie braucošā vilciena loga. Kopš pēdējās pieturas vilciens tā arī nav samazinājis ātrumu un nodevīgi lēni manā galvā kustās domas - ja nu klauvējieni pie loga, nesaprotamais paziņojums vilcienā un turpmākie notikumi ir saistīti? Vēl viens vārds klauvējiens liek aukstu sviedru lāsei izveidoties uz manas pieres.
Klauvējiens, kas nav no vilciena ārpuses.
stieplite
- Jaunākais
- Arhivētais
- Draugi
- Par sevi
skipped back 20
Pirmdiena, 18. Maijs 2015, 12:32
Man iet labi, visu turu rokās.
Tā sanācis, ka šeit rakstu tikai problēmsituācijās vai ja gribas pačīkstēt, cik dzīve pret mani netaisna.
Nav taisnības un netaisnības, katrs vien pats sev.
Nāk ciemiņi un iet ciemiņi, nāk piedzīvojumi, ceļojumi, teātra izrādes un koncerti un tāpat vien naski iet tālāk. Sajūtas un atmiņas noķert vēl māku, bet biedē apziņa, ka varbūt pienāks tā diena, kad neatcerēšos. Tad nu fotogrāfēju un bildītes cītīgi printēju un lieku albumā, kurš stāv grāmatu plauktā un gaida to manu dižo aizmirstības dienu.
Es gribu visus tavus labos vārdus un brīžus, kuros ticu tev un mīlestībai, iededzināt savā ādā. Ar uguni un pārliecību, kas izdzēstu šaubas par vienatni.
Un es gribu saglabāt skaidru prātu, bet vienlaikus noreibt tavās rokās un skūpstos.
Priekā
Tā sanācis, ka šeit rakstu tikai problēmsituācijās vai ja gribas pačīkstēt, cik dzīve pret mani netaisna.
Nav taisnības un netaisnības, katrs vien pats sev.
Nāk ciemiņi un iet ciemiņi, nāk piedzīvojumi, ceļojumi, teātra izrādes un koncerti un tāpat vien naski iet tālāk. Sajūtas un atmiņas noķert vēl māku, bet biedē apziņa, ka varbūt pienāks tā diena, kad neatcerēšos. Tad nu fotogrāfēju un bildītes cītīgi printēju un lieku albumā, kurš stāv grāmatu plauktā un gaida to manu dižo aizmirstības dienu.
Es gribu visus tavus labos vārdus un brīžus, kuros ticu tev un mīlestībai, iededzināt savā ādā. Ar uguni un pārliecību, kas izdzēstu šaubas par vienatni.
Un es gribu saglabāt skaidru prātu, bet vienlaikus noreibt tavās rokās un skūpstos.
Priekā
Piektdiena, 27. Mar 2015, 10:51
Ekspektācijas ir šādas
Atkārtojamās atmiņas ir šādas
Atkārtojamās atmiņas ir šādas
Pirmdiena, 23. Mar 2015, 09:21
Ekspektācijas
Vasara līdz 25 un tikko kā 25
Mani plāni sāks lēnām ievirzīties jau aprīļa sākumā.
Es gribu velosipēdam pieskrūvēt bagāžnieku, ielikt somā otru pāri cimdu, šalli, ķemmi, pudeli ūdens, Pētera doto fotoaparātu un braukt uz Ragaciemu. Vakarā noskalot rokas vēsā jūras ūdenī. No rīta celties līdz ar pavasara sauli un iet garā pastaigā ar nogurumā sāpošām kājām. Tos mazos mirkļus paturēt atmiņā un vienu skaistu bildi ievietot fotoalbumā.
Ja paliks laiks, nākamājā dienā ar vilcienu brauktu uz Krustpili un ķertu pirmo saules siltumu. Par trīsdesmit centiem nopirktu pūpolus.
Mirkli pa mirklim, katru nākamo dienu aizvien agrāk celtos un riteņotu uz darbu, varbūt pat vairs neienīstot Vanšu tiltu.
Skatītos kā virtuvē dīgst pirmie asni.
Maija pirmajās brīvdienās braukt uz Horvātiju, ekskursijā ar autobusu kā vienmēr ir gribējies. Mūzika, filmas, Saksa grāmata, ko tomēr nevaru izlasīt - mirkļiem, kad jāatgūst spēks un mundrums. Katru dienu viena bilde ar prieku. Mazas šokolādītes un pārsteigumi brālim un māsai. Bildes un piedzīvojumi, ko stāstīt Pēterim.
Maija beigās, varbūt vēlāk, brauktu ar velo uz Bārbeli. Neesmu kartē skatījusies. Gribu izbraukt piektdienā pēc darba, paņemt līdzi maizītes, tēju, guļammaisu un telti, varbūt lietusmēteli. Brauktu līdz Ķekavai, tad līdz Vecumniekiem, tad līdz pašai Bārbelei. Varbūt pa vidu tomēr pārnakšņotu, Vecumnieku ezerā nopeldētos un turpat pabrokastotu. Pa ceļam ir tāda vieta, kas mani vienmēr aizrāvusi - kaut kur aiz Vecumniekiem, varbūt iepriekš. Ceļš, kas ved vien lejup. Sestdien pagalmā pasauļotos, iedzertu aukstu alu un apēstu sauju rozīņu, varbūt saldējumu. Parušinātu dobes. Svētdien agri no rīta, kamēr vēl vēss un rasa, izbrauktu uz Rīgu. Un kaut kur pie Baldones Pēteris varētu atbraukt pretim.
Jūnija sākumā uz darba pasākumu Lietuvā. No tā varētu atgriezties pati. Caur Palangu, Papi un Liepāju. Fotoalbumam.
20.jūnijā pārvākties uz Bārbeli - viena nedēļa miera un saules rituma. Pirms Jāņiem es varētu ar velo aizbraukt līdz Krustpilij un cept pīrādziņus un cepumus. Pēc Jāņiem uz Kandavu. Tas būs mans lielākais piedzīvojums. Mana nokļūšana. Mana kārtība.
Kā bija bērnībā - kad maija beigās jau gatavoju sarakstu ar līdzi ņemamajām lietām. O, jā, man patīk plānot. Bez čeklistes piedzīvojums nav pilnīgs. Varbūt pat pats plānošanas process ir kādi 30% manas sajūsmas.
Un tad vēl ir tie mazie sapņi par lietus pielijušām jūrmalas smiltīm. Par sauli, kas noriet ūdens dziļumā. Par zaļu, rasas slapju zāli, par arbūzu un aukstu alu svētdienas rītā pie telts. Daļa sapņu ir vien vēlme atkārtot jau piedzīvotās sajūtas, bet vai tas tos dara mazāk nozīmīgus?
Vasara līdz 25 un tikko kā 25
Mani plāni sāks lēnām ievirzīties jau aprīļa sākumā.
Es gribu velosipēdam pieskrūvēt bagāžnieku, ielikt somā otru pāri cimdu, šalli, ķemmi, pudeli ūdens, Pētera doto fotoaparātu un braukt uz Ragaciemu. Vakarā noskalot rokas vēsā jūras ūdenī. No rīta celties līdz ar pavasara sauli un iet garā pastaigā ar nogurumā sāpošām kājām. Tos mazos mirkļus paturēt atmiņā un vienu skaistu bildi ievietot fotoalbumā.
Ja paliks laiks, nākamājā dienā ar vilcienu brauktu uz Krustpili un ķertu pirmo saules siltumu. Par trīsdesmit centiem nopirktu pūpolus.
Mirkli pa mirklim, katru nākamo dienu aizvien agrāk celtos un riteņotu uz darbu, varbūt pat vairs neienīstot Vanšu tiltu.
Skatītos kā virtuvē dīgst pirmie asni.
Maija pirmajās brīvdienās braukt uz Horvātiju, ekskursijā ar autobusu kā vienmēr ir gribējies. Mūzika, filmas, Saksa grāmata, ko tomēr nevaru izlasīt - mirkļiem, kad jāatgūst spēks un mundrums. Katru dienu viena bilde ar prieku. Mazas šokolādītes un pārsteigumi brālim un māsai. Bildes un piedzīvojumi, ko stāstīt Pēterim.
Maija beigās, varbūt vēlāk, brauktu ar velo uz Bārbeli. Neesmu kartē skatījusies. Gribu izbraukt piektdienā pēc darba, paņemt līdzi maizītes, tēju, guļammaisu un telti, varbūt lietusmēteli. Brauktu līdz Ķekavai, tad līdz Vecumniekiem, tad līdz pašai Bārbelei. Varbūt pa vidu tomēr pārnakšņotu, Vecumnieku ezerā nopeldētos un turpat pabrokastotu. Pa ceļam ir tāda vieta, kas mani vienmēr aizrāvusi - kaut kur aiz Vecumniekiem, varbūt iepriekš. Ceļš, kas ved vien lejup. Sestdien pagalmā pasauļotos, iedzertu aukstu alu un apēstu sauju rozīņu, varbūt saldējumu. Parušinātu dobes. Svētdien agri no rīta, kamēr vēl vēss un rasa, izbrauktu uz Rīgu. Un kaut kur pie Baldones Pēteris varētu atbraukt pretim.
Jūnija sākumā uz darba pasākumu Lietuvā. No tā varētu atgriezties pati. Caur Palangu, Papi un Liepāju. Fotoalbumam.
20.jūnijā pārvākties uz Bārbeli - viena nedēļa miera un saules rituma. Pirms Jāņiem es varētu ar velo aizbraukt līdz Krustpilij un cept pīrādziņus un cepumus. Pēc Jāņiem uz Kandavu. Tas būs mans lielākais piedzīvojums. Mana nokļūšana. Mana kārtība.
Kā bija bērnībā - kad maija beigās jau gatavoju sarakstu ar līdzi ņemamajām lietām. O, jā, man patīk plānot. Bez čeklistes piedzīvojums nav pilnīgs. Varbūt pat pats plānošanas process ir kādi 30% manas sajūsmas.
Un tad vēl ir tie mazie sapņi par lietus pielijušām jūrmalas smiltīm. Par sauli, kas noriet ūdens dziļumā. Par zaļu, rasas slapju zāli, par arbūzu un aukstu alu svētdienas rītā pie telts. Daļa sapņu ir vien vēlme atkārtot jau piedzīvotās sajūtas, bet vai tas tos dara mazāk nozīmīgus?
Sestdiena, 14. Mar 2015, 21:25
Es miilu taas mazaas lietas. Un to, ka mees viens otru atradaam.
Sen sen atpakalj es tevi redzeeju pirmoreiz. Trasuuna dzimshanas dienaa, kojaas.
Otrreiz - tu ar riteni brauci paari Akmens tiltam.
Treshoreiz - bija mana dzimshanas diena, satikaamies trasuuna dziivoklii, upiisha pasaazhaa.
Un tad tu man beidzot piezvaniiji. Es toreiz biju vilcienaa ar trasuunu, braucaam uz Reezekni. Bet mees sarunaajaam kaadreiz izbraukt ar ritenjiem. Trijataa, uz Kjiishezeru peldeeties un iedzert alu. Kad vakaraa jau devos prom no Upiisha pasaazhas, tu mani kaapnjutelpaa aptureeji un gribeeji iedot buchu uz vaiga. Es samulsu, piekritu un varbuut iemiileejos.
Pirmoreiz divataa mees tikaamies Andrejsalaa. Un tur tu teici - man prieks, ka mees viens otru atradaam. Paarguleejaam mees varbuut jau pirms tam, es vairs neatceros. 13.juulijaa.
Taadu mazu briizhu ir daudz, driiz jau mees vairs neatcereesimies. Bet pirmaas reizes manos laukos un tavos laukos - tajaas ir vasaras burviiba un miers. Nezinu, vai taadu mieru var saglabaat sevii peec dazhiem un veel ilgaakiem gadiem. Bet atminjaas peec taa ilgoties gan.
Un tad mees saakaam dziivot kopaa - viegli, aatri, nesaapiigi. Nedomaajot vispaar ne par ko. Un saakums bija taads kaa bija - kad divi dzirnakmenji griezhas viens gar otru, ar katru briidi taalaak, shkjietami tuvaak.
Vasaru es gaidu vairaak par visu pasaulee. Teeju termosaa, guljammaisu un juuru.
Es zinu, ka miilu patiesi, jo ir taadi briizhi, kad aizsitas elpa un apstaajas sirds. Un mazliet pat saap. Dzirdeet, kaa tu speelee gjitaaru. Klausiities, kaa tev gaajis darbaa. Taas retaas naktis klausiities, kaa tu elpo. Piektdienas vakaraa panjemt mugursomu, guljammaisu un iekaapt mashiinaa ar tevi, zinot, ka buus tikai labaak.
Vien paardziivot veelvienu ziemu - taapat, kaa ieprieksh. Jo vasara naak ar briiviibu, uudens plashumu, pilnu mashiinas baaku un gaishiem veeliem vakariem, kad vienam otru miileet.
https://www.youtube.com/watch?v=sisq_eO
Tikpat labi es apzinos arii savas kljuudas, vainu un negodiigumu. Un lietas, ar ko gruuti sadziivot, un lietas, par ko es piekasos un grauzhu. Un lietas, ko nepamatoti pieprasu. Un visu, to visu, kur muusu viedoklji nesakriit un kur mees viens otru nekad nesapratiisim. Bet veel vairaak un saapiigaak es apzinos, ka tu esi tas, ko esmu gaidiijusi un mekleejusi. Un tikai mees abi varam.
Un es gribu un varu. Tevi miileet. Buut ar tevi kopaa. Dziivot ar tevi kopaa. Veel ilgi, ilgi.
Sen sen atpakalj es tevi redzeeju pirmoreiz. Trasuuna dzimshanas dienaa, kojaas.
Otrreiz - tu ar riteni brauci paari Akmens tiltam.
Treshoreiz - bija mana dzimshanas diena, satikaamies trasuuna dziivoklii, upiisha pasaazhaa.
Un tad tu man beidzot piezvaniiji. Es toreiz biju vilcienaa ar trasuunu, braucaam uz Reezekni. Bet mees sarunaajaam kaadreiz izbraukt ar ritenjiem. Trijataa, uz Kjiishezeru peldeeties un iedzert alu. Kad vakaraa jau devos prom no Upiisha pasaazhas, tu mani kaapnjutelpaa aptureeji un gribeeji iedot buchu uz vaiga. Es samulsu, piekritu un varbuut iemiileejos.
Pirmoreiz divataa mees tikaamies Andrejsalaa. Un tur tu teici - man prieks, ka mees viens otru atradaam. Paarguleejaam mees varbuut jau pirms tam, es vairs neatceros. 13.juulijaa.
Taadu mazu briizhu ir daudz, driiz jau mees vairs neatcereesimies. Bet pirmaas reizes manos laukos un tavos laukos - tajaas ir vasaras burviiba un miers. Nezinu, vai taadu mieru var saglabaat sevii peec dazhiem un veel ilgaakiem gadiem. Bet atminjaas peec taa ilgoties gan.
Un tad mees saakaam dziivot kopaa - viegli, aatri, nesaapiigi. Nedomaajot vispaar ne par ko. Un saakums bija taads kaa bija - kad divi dzirnakmenji griezhas viens gar otru, ar katru briidi taalaak, shkjietami tuvaak.
Vasaru es gaidu vairaak par visu pasaulee. Teeju termosaa, guljammaisu un juuru.
Es zinu, ka miilu patiesi, jo ir taadi briizhi, kad aizsitas elpa un apstaajas sirds. Un mazliet pat saap. Dzirdeet, kaa tu speelee gjitaaru. Klausiities, kaa tev gaajis darbaa. Taas retaas naktis klausiities, kaa tu elpo. Piektdienas vakaraa panjemt mugursomu, guljammaisu un iekaapt mashiinaa ar tevi, zinot, ka buus tikai labaak.
Vien paardziivot veelvienu ziemu - taapat, kaa ieprieksh. Jo vasara naak ar briiviibu, uudens plashumu, pilnu mashiinas baaku un gaishiem veeliem vakariem, kad vienam otru miileet.
https://www.youtube.com/watch?v=sisq_eO
Tikpat labi es apzinos arii savas kljuudas, vainu un negodiigumu. Un lietas, ar ko gruuti sadziivot, un lietas, par ko es piekasos un grauzhu. Un lietas, ko nepamatoti pieprasu. Un visu, to visu, kur muusu viedoklji nesakriit un kur mees viens otru nekad nesapratiisim. Bet veel vairaak un saapiigaak es apzinos, ka tu esi tas, ko esmu gaidiijusi un mekleejusi. Un tikai mees abi varam.
Un es gribu un varu. Tevi miileet. Buut ar tevi kopaa. Dziivot ar tevi kopaa. Veel ilgi, ilgi.
Svētdiena, 8. Mar 2015, 22:51
Manī nav šaubu. Ar visu sirdi un būtību es zinu, ka mīlu tevi. Un ne tādēļ, ka tu būtu īstais vienīgais, bet tādēļ, ka mīlu par to, kas tu esi.
Piektdiena, 27. Feb 2015, 14:37
Tas, ko jau pirms nedēļām divām vēlējos pastāstīt.
Bijuši tādi brīži, kad esmu sliktākajā posmā, kādā varu būt. Un ne jau netaisnīgās dzīves vai kaut kādu blakus apstākļu dēļ, bet vnk es pati. Man ir sava izpratne par mazo lietu kārtību un dien dienā izpildāmo uzdevumu, mērķu būtību. Un tici man, uz to es tiecos. Bet ne jau vienmēr izpildās 100/100, un tad ir šie brīži, ko līdz galam nemāku aprakstīt - the worst of me.
Un tādos tos mani esi saticis ne reizi vien. Šis man liek domāt, ka nemaz neesam pazīstami pa īstam. Nu un, ka pirms četriem gadiem šķita, ka tur kaut kam jābūt. 21 gada vecumā es pat nebiju es, 23 gadu vecumā es biju tuvāk, bet nebiju atradusi to īsto "es", kas vēlos būt. 24 gadu vecumā (varbūt nedaudz iepriekš) es biju bedrē un neredzēju ceļu ārā no tās. Tagad es šķietami esmu miera stāvoklī, varbūt pat pārāk mierīgi.
Tādēļ es gribēju dzert tēju - iepazīties ar tevi un ļaut tev iepazīt mani. Kripatiņu. Cik nu nedaudz ir iespējams stundas laikā, kamēr tējas krūze tukša.
Bet principā esmu nonākusi līdz secinājumam, ka nafig.
Nu mēs nesatikāmies un viss. Ne jau šonedēļ vai nākamnedēļ. Bet dzīvē principā - nesatikāmies. Un arī nevajag.
Daudz laimes dzimšanas dienā tev.
Bijuši tādi brīži, kad esmu sliktākajā posmā, kādā varu būt. Un ne jau netaisnīgās dzīves vai kaut kādu blakus apstākļu dēļ, bet vnk es pati. Man ir sava izpratne par mazo lietu kārtību un dien dienā izpildāmo uzdevumu, mērķu būtību. Un tici man, uz to es tiecos. Bet ne jau vienmēr izpildās 100/100, un tad ir šie brīži, ko līdz galam nemāku aprakstīt - the worst of me.
Un tādos tos mani esi saticis ne reizi vien. Šis man liek domāt, ka nemaz neesam pazīstami pa īstam. Nu un, ka pirms četriem gadiem šķita, ka tur kaut kam jābūt. 21 gada vecumā es pat nebiju es, 23 gadu vecumā es biju tuvāk, bet nebiju atradusi to īsto "es", kas vēlos būt. 24 gadu vecumā (varbūt nedaudz iepriekš) es biju bedrē un neredzēju ceļu ārā no tās. Tagad es šķietami esmu miera stāvoklī, varbūt pat pārāk mierīgi.
Tādēļ es gribēju dzert tēju - iepazīties ar tevi un ļaut tev iepazīt mani. Kripatiņu. Cik nu nedaudz ir iespējams stundas laikā, kamēr tējas krūze tukša.
Bet principā esmu nonākusi līdz secinājumam, ka nafig.
Nu mēs nesatikāmies un viss. Ne jau šonedēļ vai nākamnedēļ. Bet dzīvē principā - nesatikāmies. Un arī nevajag.
Daudz laimes dzimšanas dienā tev.
Otrdiena, 17. Feb 2015, 14:00
piezīme vien pašai sev
līdzīgi kā drošības policijas iesniegto līgumu kopijas, kur ar melnu marķieri aizkrāsota daļa teksta, strādā arī mana uztvere
apziņa, zemapziņa, bezapziņa
p.s. secinājums peec situācijas analīzes - oh, well, that`s just me
abas dziesmas ir pacilājošas, zināmas, piemirstas un, visticamāk, nav jāanalizē
piemērs Nr. 1
https://www.youtube.com/watch?v=6CvuyaK
Time waits for no one
So do you want to waste some time?
Oh, oh tonight
Don't be afraid of tomorrow
Just take my hand
I'll make it feel so much better tonight
Suddenly my eyes are open
Everything comes into focus, oh
We are all illuminated
Lights are shining on our faces, blinding
Swing with these sorrows
And try delusion for a while
It's such a beautiful lie
You've got to lose inhibition
Romance your ego for a while
Come on, give it a try
Suddenly my eyes are open
Everything comes into focus, oh
We are all illuminated
Lights are shining on our faces, blinding
We are, we are blinding
We are, we are blinding
Suddenly my eyes are open
Everything comes into focus, oh
We are all illuminated
Lights are shining on our faces, blinding
We are, we are blinding
We are, we are blinding
Exhibit B
https://www.youtube.com/watch?v=3KHJKj9
I walked across an empty land
I knew the pathway like the back of my hand
I felt the earth beneath my feet
Sat by the river and it made me complete
Oh simple thing where have you gone
I'm getting old and I need something to rely on
So tell me when you're gonna let me in
I'm getting tired and I need somewhere to begin
I came across a fallen tree
I felt the branches of it looking at me
Is this the place we used to love?
Is this the place that I've been dreaming of?
Oh simple thing where have you gone
I'm getting old and I need something to rely on
So tell me when you're gonna let me in
I'm getting tired and I need somewhere to begin
And if you have a minute why don't we go
Talk about it somewhere only we know?
This could be the end of everything
So why don't we go
Somewhere only we know?
Oh simple thing where have you gone
I'm getting old and I need something to rely on
So tell me when you're gonna let me in
I'm getting tired and I need somewhere to begin
So if you have a minute why don't we go
Talk about it somewhere only we know?
This could be the end of everything
So why don't we go
So why don't we go
This could be the end of everything
So why don't we go
Somewhere only we know?
līdzīgi kā drošības policijas iesniegto līgumu kopijas, kur ar melnu marķieri aizkrāsota daļa teksta, strādā arī mana uztvere
apziņa, zemapziņa, bezapziņa
p.s. secinājums peec situācijas analīzes - oh, well, that`s just me
abas dziesmas ir pacilājošas, zināmas, piemirstas un, visticamāk, nav jāanalizē
piemērs Nr. 1
https://www.youtube.com/watch?v=6CvuyaK
Time waits for no one
So do you want to waste some time?
Oh, oh tonight
Don't be afraid of tomorrow
Just take my hand
I'll make it feel so much better tonight
Suddenly my eyes are open
Everything comes into focus, oh
We are all illuminated
Lights are shining on our faces, blinding
Swing with these sorrows
And try delusion for a while
It's such a beautiful lie
You've got to lose inhibition
Romance your ego for a while
Come on, give it a try
Suddenly my eyes are open
Everything comes into focus, oh
We are all illuminated
Lights are shining on our faces, blinding
We are, we are blinding
We are, we are blinding
Suddenly my eyes are open
Everything comes into focus, oh
We are all illuminated
Lights are shining on our faces, blinding
We are, we are blinding
We are, we are blinding
Exhibit B
https://www.youtube.com/watch?v=3KHJKj9
I walked across an empty land
I knew the pathway like the back of my hand
I felt the earth beneath my feet
Sat by the river and it made me complete
Oh simple thing where have you gone
I'm getting old and I need something to rely on
So tell me when you're gonna let me in
I'm getting tired and I need somewhere to begin
I came across a fallen tree
I felt the branches of it looking at me
Is this the place we used to love?
Is this the place that I've been dreaming of?
Oh simple thing where have you gone
I'm getting old and I need something to rely on
So tell me when you're gonna let me in
I'm getting tired and I need somewhere to begin
And if you have a minute why don't we go
Talk about it somewhere only we know?
This could be the end of everything
So why don't we go
Somewhere only we know?
Oh simple thing where have you gone
I'm getting old and I need something to rely on
So tell me when you're gonna let me in
I'm getting tired and I need somewhere to begin
So if you have a minute why don't we go
Talk about it somewhere only we know?
This could be the end of everything
So why don't we go
So why don't we go
This could be the end of everything
So why don't we go
Somewhere only we know?
Trešdiena, 4. Feb 2015, 16:12
tāds grūtāk par grūtu izprotams
sniegs un putni vienlaicīgi
un smeldzīgas domas
vakar atnācu mājās no kaimiņu dzīvokļa pēc divām glāzēm vīna, varbūt trīs
"iešvilpi, ja?"
naktī slāpa
un tad šodien tējas sarunas
pietiek ar 10 minūtēm sarakstes, lai, jā, lai...
varbūt radio pie vainas
un kaut kāda neizraudāta nožēlojamība
ielikšu te ar: https://www.youtube.com/watch?v=WCNQ2mc
sniegs un putni vienlaicīgi
un smeldzīgas domas
vakar atnācu mājās no kaimiņu dzīvokļa pēc divām glāzēm vīna, varbūt trīs
"iešvilpi, ja?"
naktī slāpa
un tad šodien tējas sarunas
pietiek ar 10 minūtēm sarakstes, lai, jā, lai...
varbūt radio pie vainas
un kaut kāda neizraudāta nožēlojamība
ielikšu te ar: https://www.youtube.com/watch?v=WCNQ2mc
Ceturtdiena, 15. Jan 2015, 12:14
Briest bitching garastāvoklis vakaram
gatavojies, mīļais
gatavojies, mīļais
Ceturtdiena, 8. Jan 2015, 11:01
Tāda nedēļa, kad vakarā nav lielāka prieka kā ierušināties segās
Skatījos pilnīgi bezjēdzīgu, pat ne atminēšanās vērtu filmu un doma bija apruveni šāda:
No shit, bet nebiju nekad aizdomājusies, kā tas skanētu vārdos skaļi pateikts - vēlamies, nevis ir jādara
Nemāku līdz galam tā...
Ja jau dzīvojam kopā un brīvdienas pavadam laukos kopā, tad tik un tik stundas tev jāpavada ar mani, naktī tev tikos un tikos jāatgriežas pie manis, tev jāmazgā trauki, jānes malka, jākurina krāsns, jātaisa ēst, jāatrod kaķis
Kaut kur pa ceļam divarpus gadu laikā pazaudējusies šī absolūti pašsaprotamā lieta
Skatījos pilnīgi bezjēdzīgu, pat ne atminēšanās vērtu filmu un doma bija apruveni šāda:
No shit, bet nebiju nekad aizdomājusies, kā tas skanētu vārdos skaļi pateikts - vēlamies, nevis ir jādara
Nemāku līdz galam tā...
Ja jau dzīvojam kopā un brīvdienas pavadam laukos kopā, tad tik un tik stundas tev jāpavada ar mani, naktī tev tikos un tikos jāatgriežas pie manis, tev jāmazgā trauki, jānes malka, jākurina krāsns, jātaisa ēst, jāatrod kaķis
Kaut kur pa ceļam divarpus gadu laikā pazaudējusies šī absolūti pašsaprotamā lieta
Otrdiena, 23. Dec 2014, 23:38
sabiles sidrs, rums, ziemassvētki mājās un mana pirmā egle
un visi jūs varat iet
https://www.youtube.com/watch?list=RDtyC
un visi jūs varat iet
https://www.youtube.com/watch?list=RDtyC
Sestdiena, 6. Dec 2014, 09:45
Iepriekš tev rakstīju par to, cik viss ir mainījies
Ceturtdienas, piektdienas nav obligāti pavadāmas reibumā, domājot par maksimāli tizlām lietām, ko es varēu izdarīt, un pēc tam mājās nevarot aizmigt, jo pasaule dreb manās rokās
Man tas šķita kā svarīgs punkts, kas ir mainījies - es vakarus tā vairs nepavadu
Bet vakardienas atklāsme bija tāda, kas gāž no kājām. Es biju iedzert alu, džinu ar toniku, vienalga ko. Un ir tik daudz lietu, ko es būtu varējusi izdarīt citādāk, ņemot vērā, ka reibumā būt vienai īsti negribas. Bet Hell no
Es biju uz Čipsi un dullo. Pirmo reizi savā dzīvē. Un viena. Un bija labi.
Tas ir būtiskākais, kas ir mainījies. Es varu būt viena
Boom boom Japan
Ceturtdienas, piektdienas nav obligāti pavadāmas reibumā, domājot par maksimāli tizlām lietām, ko es varēu izdarīt, un pēc tam mājās nevarot aizmigt, jo pasaule dreb manās rokās
Man tas šķita kā svarīgs punkts, kas ir mainījies - es vakarus tā vairs nepavadu
Bet vakardienas atklāsme bija tāda, kas gāž no kājām. Es biju iedzert alu, džinu ar toniku, vienalga ko. Un ir tik daudz lietu, ko es būtu varējusi izdarīt citādāk, ņemot vērā, ka reibumā būt vienai īsti negribas. Bet Hell no
Es biju uz Čipsi un dullo. Pirmo reizi savā dzīvē. Un viena. Un bija labi.
Tas ir būtiskākais, kas ir mainījies. Es varu būt viena
Boom boom Japan
