stieplite

No pēdējos mēnešos izlasītā prasās izcelt trīs grāmatas, kas atstāja uz mani dziļu iespaidu:

Migels Asturiass, "Senjors Prezidents".

Andruss Kivirekhs, "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus".

Matiass Enārs, "Stāsti viņiem par kaujām, valdniekiem un ziloņiem".

Šodien mums Vecrīgas lokālā katram (jo visi 4 maksājām atsevišķi) beigu rēķinā pārādījās mistiski pievienots drinks, kas bija ar "+" 6.00 un tad uzreiz kancelēts ar "-" 6.00. Pārāk aizdomīgi, lai būtu vnk kļūda vai sagadīšanās - UK kolēģis tad teica, ka viņam tā vakar Rīgā bijis arī citā ēstuvē. Tas ir kkāds kārtējais inovatīvais "mēs mīlam šo valsti" grāmatvedības uzskaites figļi migļi a la Gan Bei stilā?

Vai ir kāds normāls abu dzimumu pensionāru čats latviešu valodā, kur aprunā nevis vecuma kaites, bet runā, piemēram, par mīlu vai citiem omītēm interesantiem tematiem?
Feisbukā pensionāru klubs nododas tikai banālu bildīšu publicēšanai.
Dzīvajā pilsētas klubā ir tikai dāmas vien, tas arī neesot interesanti.

Vai kāds zina, kādi ir noteikumi Tactic spēlei "Iemācīsimies alfabētu"? Tur, kur tipa domino plāksnītes, kreisajā pusē burts, labajā bildīte, kas burtam neatbilst.

Vai ir kāds efektīvs veids, kā izlikt pārdošanā visu bibliotēku vai vismaz visu grāmatplauktu uzreiz? Kas attiecas uz ibook, tur jau nojūgties var, katru grāmatu atsevišķi fočējot. Turklāt mana pēdējā pieredze ir, ka uz grāmatu pieteicās div nedēļas pēc tam, kad mani bija piebesījis tas, ka sludinājums bija stāvējis gadus divus, un es to grāmatu biju atdevusi vienkārši par velti kādam, kam kaut teorētiski varētu noderēt.
Drēbes un kurpes arī kaut kad būs aktuāli. Māja jāpatukšo...

vai variet ieteikt kādu sievieti ar "rūķa balsi" un labu dikciju? vēlams aktrise.

tāda bija vera singajevska, tāda nedaudz ir evija vēbere. vajag ierunāt dažus dzejoļus, kuru autorei bija pasaku intonācija. par atlīdzību.

Es Tevi pazīstu tik no piecpadsmit ziņām, mana saldā meitene.
Bet jūtu, ka mūsu stāsts būs vairāk kā viena vasara.

"Padomju džinsu" pirmā sērija ir tik vājš, samocīts un neveikls kino, ka nekas mani nepiespiedīs noskatīties kaut ko tālāk.

Vai kursa docētājs ir tas pats, kas kursa izstrādātājs? Ja nē, kur varu noskaidrot kursa docētāja vārdu? Konkrēti interesē LU JF Juristu ētikas kursa docētāja ID. Pie kursa apraksta minēts "kursa izstrādātājs", tāpēc esmu spiests vaicāt šeit (rītdien diemžēl metodiķes nestrādā, un man vajag zināt ASAP).

izlasīju interviju ar Adamu Budaku par AZ darbu Venēcijas paviljonā un domāju, ak vai, cik viegli pazaudēt AZ darbu būtību, tulkojot viņas darbus Rietumu mākslas diskursos. Pēkšņi pazūd visi šampanieša burbulīši un autentiskums. Bet tēma veca kā pasaule, ir autori, kas labi tulkojas (jo lokālās zināšanas & tradīcijas viņus nespēj pietiekami izgaismot), ir autori, kas netulkojas necik (ārpuses gaismas apstākļi "neķer" atstarojošās virsmas īpatnības), ar "kvalitāti" tam nekāda sakara. Varbūt vienīgi tas aspekts, ka balts pusmūža vīrietis diez vai spēj uzķert kaut nelielu daļu no tās specifikas, ko raksturo Latvijas girlpower mākslas strāvojumi.

Orālo seksu es ieteiktu latviski saukt par sūku.

"Nolienam otrajā istabā uz fiksu sūku?"
"Tā bija labākā sūka manā mūžā."
"Lai nu kas, bet sūka viņai nepadodas."

Man vispār jau pusgadu ir smieklīgakais darbs ever. Reizi nedēļā dodos uz atkritumu šķirošanas poligonu un remontēju izmesto elektrotehniku, jo eiropa tagad zaļa. Tas ir lielisks veids kā minimāli patērējot laiku spēju nodrošināt visu nepieciešamo, lai izdzīvotu šajā sapuvušajā kapitālismā. Piektdaļslodze, lol. Un saņemu virs minimālās, lol.

Vēl traki ir redzēt cik tā sabiedrība ir debīla un kas tiek izmests kādu iemeslu dēļ. Piemēram izmesti 40 trīs vienā tosteri, jo nav pareiza komplektācija. Maināmo vafeļu, siermaižu un panini virsmu vietā iekomplektēts divi siermaižu un viens vafeļu, bet katram citādākā random secībā. Dažiem divi vafeļu, citiem divi siera. Ko darīt lai atrisināto šo šķirošanas problēmu un laistu tirgū šos 40 jaunos tosterus iepakojumā? Jā, tieši tā. nodot utilizācijā. Konformistu aitas.

Kurinājām naftu vairāk nekā jelkad. Atkritumi poligonos katru gadu tik vairāk. Eiropa to ievēroja un teica:"Mēs tagad zaļi!" Šo vēsti arī saņēma Sūnu ciema iemītnieki, ar attiecīgo finansējumu. Tad nācās tikai atrast kādu, kas šo zaļo fufeli varētu nodot citiem. Ķipa saražot kādu krekliņu vai auduma maisiņu ar saukli ko izdalīt konferencēs ierēdņiem. Vai veicināt onlaine Zoom diskusijas, kas palielinātu sūnu ciema tautas iesaisti. Atskaitēs arī tas tika sarakstīts, ka viss ir izdarīts, bet Eiropa paskatījās un teica, ka vēl izskatās diezgan brūni un vajadzēja zaļi. Nokaunējušies Sūna ciema iemītnieki nolēma paprasīt vēl finansējumu. Tagad tik būs! Plāni ir! Influenceri ir piesaistīti! Finansējums izdalīts? Vajag tik dot zaļo gaismu. Pēc iztērētiem 26 tūkstošiem eiro mārketingā, tikai apziņoti "150 tūkstoši" Sūnu ciema iemītnieki un ar sociālās iesaistes paņēmienu savākti divi lietoti laptopi atkārtotai lietošanai maznodrošinātajiem šunu ciema imigrantiem. Samaksājot līgumā paredzēto finansējumu tehniksajam meistaram, tika secināts, ka viens no noziedotajiem datoriem ir nolietots, taču otrs neefektīvs pēc mūsdienu energoefektivitātes normām un ar nepietiekamu veiktspēju. Nekas, tam uzlīmēja zaļu līdzfinensētu uzlīmi, viss sagāja. Eiropa un Sūnu ciems tapa zaļi!

Šodien nejauši iekļuvu sapulcē kas plāno kārtējo iniciatīvu. Šoreiz politisko iesaisti veicinošu, ko laikam vajadzētu šajā nācijā. Nē nu jā. Tad smieklīgi ir uzdot jautajumus par realitāti. Realitāte bieži vien krasi atšķirās no sapņiem. Vēl tā ļoti krasi atškirās no tā ko mēs paredzam, jo paredzēt nākotni nevienam tā īsti vēl nav izdevies. Bet ir patīkami redzēt to naivumu. Piekritu provizoriski palīdzēt viņiem ar praktiskiem darbiem, jo rokas visiem it viņiem bija, tikai kādas? Redzēs.