stieplite

https://www.youtube.com/watch?v=v6uBkJSbQO0

https://www.youtube.com/watch?v=4N3N1MlvVc4

Bet dzīve var būt tāda, kur saprāts (mīlestība pret otru) atgriež tevi uz zemes
brīdī, kad nesavaldies

Gribētos domāt, ka esmu mierīga un nemanāma.
Mierīga un miers.

Ir tāda sajūta, ka jāslēpj no citiem, jāslēpj pie sevis.
Par lietām, kas manā dzīvē izdevušās, par tām būt pieticīgai nav grūti. Bet lietas, ka ne vienmēr sanāk, kā vēlos, par tām ir kauns.
Un nevaru kā citi attaisnoties, ka dzīve pret mani slikta, jo viss, kas nav izdevies, ir tikai manis pašas rokām izslīdējis cauri. Stulbuma pavadīts.

Viegla atskaite man pašai: dzīvoklis, ģimene, darbs, brīvais laiks.
1) ir, varētu veikt kosmētisko remontu, bet nekliedz pēc tā
2) turpat rokas stiepiena attālumā ir māsa un brālis, un mamma
3) ir, nejūtu sajūsmu, bail palaist garām ko svarīgu manā dzīvē; tik bieži to citiem esmu skaidrojusi, ka pati lēnām noticu, - šeit esmu tikai pagaidām, tikai pieredzei, tikai cv ierakstam, tikai nogaidīt, kamēr pāries vētra
4) ceļoju, lasu grāmatas, iešu uz teātri, vakaros skriešu, salabošu riteni un darbadienu vakaros pasaule aka Āgenskalns būs vaļā; katra diena kā pogas uz diega savērtas

Un tad ir vēlviens atskaites punkts: brīži, kad ietrīcas sirds.
1) šķiet, ka nav; katru reizi toties ir kluss aizvainojums par netaisnīgu attieksmi un stulbiem strīdiem
2) es gribu to mainīt, es domāju, ka varu to izlabot tieši pati ar saviem spēkiem, bet
ja nu tā nav?

Jā, mēs esam zaķīši. Un nepāriet tā sajūta, ka "fak, fak, fak - jā, ir". Cik labi ir nemētāties apkārt un neskatīties pa malām.

Pirms izdzēsu garāko saraksti savā mūžā, tiesa gan pusgada garumā, pārskrēju ar acīm pāri - tas viss ir pagājis un neatgriezeniski aizgājis. Izbāl visi bijušie pārmetumi. Un ja man likās, ka ir lietas, kas vienmēr saistīsies ar vakariem, kad pusgadu dzīvoju viena pati, - hell no. Sangrija, ūdenspīpe un Junip - tie ir tādi mirkļi, kad nedaudz smeldz, jā. BET tās ir manas lietas, mani mirkļi un bēdas. Un nesaistās, nesaistās ar murgiem.

Šodien no tabakas veikala atvedu mājās savu mazo draudzeni un mums priekšā ir skaisti brīži. Un Āgenskalnā aiz sienas būs kaimiņi, ko mīlu :)

Vasaras vidus.

Visādi šiti un nogurums, karstums, skumjas domas par nākotni.
No 1. augusta to visu varētu mainīt - čubināties un iekārtot savu karalisko trīsistabu rezidenci un vakaros tumsā sēdēt pie Daugavas.
Bet fak, viena es negribu. Un tikpat ļoti negribu arī strīdus un kasīšanos, kas pavada pārvākšanos.

Vīns un kafija ir divas lietas, kas plūst. Un lai plūst.

It`s done - mācības ir beigušās. Atpakaļ birojā un tā turpināt vismaz gadu no vietas - 8 stundas darbā, plkst 17:00 ārā.
Un nedēļas nogales, kas aizrauj elpu, liek domāt, ka vakardienas izjūtas, pametot fakultāti, varētu nebūt konstantais stāvoklis.

Brīvais kritiens.

Pietiks krāt svešu cilvēku negatīvās emocijas.

Viss ir un būs labi. Visiem.

nu pavilkos vakar un ieberzos nedaudz
bet tā notiekot
un pārejot

Maģistrs gozējas savos zaļajos vākos.
Pastaigas šovakar, Nabaklab un pastaigas rīt.

Bet nepamet sajūta:

https://www.youtube.com/watch?v=4ZqhvvRBn8Y

Vienalga, ar kādu ātrumu brauc divi vilcieni,
kad tie satiksies, notiks traģēdija.

Līdz šim ir bijis tas gods tikai lasīt par ikdienas un īpašām sajūtām darbā, tagad nu mana biroja dzīve ir sākusies.
Un vakari ir kļuvuši krietni vien pilnvērtīgāki, cerams, ka brīvdienas arī mainīsies uz labo pusi - jo nu visu dienu skatīties filmas
un dzert alu vai līdz ar rīta gaismu ierāpot dzīvoklī, ir nedaudz truli.

Bet te ir pusdienas ar šampanieša glāzi un visādām bezjēdzīgām sarunām. Pēdējā laikā sāku pieķert sevi reizēm drīzāk paklusējot, nekā runājot par un ap kaut ko, kas man neinteresē. Toties lietas, kas man šķiet kool un interesantas, kā izrādās, maniem sarunu biedriem mēdz likties paklusēšanas vērtas.

Tad nu jāsamierinās.

Jā, ir pārgājis. Migla no acīm prom, rimta dzīve ikdienā atpakaļ.

Un mīļais.

Iepazināmies Ļeņingradā. Es pat neteiktu, ka iepazināmies, no rīta vnk konstatēju šādu faktu.
Nav pirmā mirkļa atmiņu, ir saraustīti uzplaiksnījumi visas nakts gaitā. Un tizlas lietas, ko teica viņš, tāpat arī reāli trulas lietas, ko darīju es.

Jau teicu, caur visu manu reibumu un trulumu, un neieinteresētību bija viena lieta, kas skaidra kā stikliņš bija tajā naktī un vēl dažas dienas pēc tam:
viņš smaida tieši tā


Un tad bija neveiklais brīdis no rīta, kuru es ļoti veikli būtu palaidusi garām. Ja miegs nenāktu, būtu cēlusies un devusies savās gaitās ātri vien, bet pārmaiņas pēc pagulēju. Un izrādījās, ka mans līdz šim līdz pilnībai izstrādātais otrā rīta pazušanas plāns ne vienmēr iet cauri. Te nu laikam tā vieta, kas mani pārsteidza.

Nu acīmredzot līdz šodienai. Tipiski.

Vakardienas vājprātu skaidrot nemācēšu. Vien to, ka līdz rītam sēdēju vannasistabas stūrī ar durvīm priekšā piestumtu krēslu.
Tu nevari, tev nav tiesību uzkraut man tādu nastu. Es nepiekritīšu.

Visu to labo, ko varēju tev izdarīt, pateikt un, apskaudama tevi kāpņutelpā vienos naktī, mierinoši teikt, es izdarīju. Ja pēc tam ir vēlme lekt ārā pa logu un lauzt manas durvis, tā ir tava izvēle. Tavu nelaimi sev nevaru nest līdzi, piedod.

O, jā. Galvassāpes klāt kā liktas.
Mana dzīve ir rimta un laba, nevajag nemaz kādus ārkārtējus pasākumu kompleksus.

paknābāt pašai sevi. ne fiziski

ir konkrēts vīriešu tips, kas mani piesaista.

studē dabaszinātnes, vislabāk fizmatos vai datoriķos
strādā skumjā vietā, kas parasti beidzas ar vārdu institūts
pagari mati, vislabāk saņemti astē
ādas jaka un kedas
ikdienā pārvietojas ar velo
patīk garas pastaigas, dažādu ūdenskrātuvju tuvumā dzert tuvējā veikalā pirktu sarkanvīnu
horoskopa zīme - zivis, skorpions, vērsis
vislabāk, lai vārdā Jānis, Mārtiņš, Pēteris, jo man nepatīk īpašas pārmaiņas dzīve
prasme salikt rubika kubu, atrast mazos greizos ratus

un desmitais punkts, drošvien, būtu vientulība.

Mokas vakari ir tie, kas noved līdz vieglām mokām un domām.

"Skaisti, bet sāpīgi" nav īstais raksturojums garīgajai situācijai. "Skumīgi, ka tik nenozīmīgi" ir mans variants.

Gribas sēdēt pagalmā un malkot vīnu. Nospļauties par dzīves jēgu, naudu, darbu un kleitām, kas glīti saliktas skapī. Nospļauties par pavasari bez mīlestības.

Kopš aizvakardienas atsāku nēsāt savu sudraba ķēdīti ar horoskopa zīmi. Un uzaicināju pastaigāties un iedzert tēju savu darbabiedru.
Šķietami nesaistītas lietas, bet man patīk saskatīt mazās sakritības.
Tāpat kā puišus, ar kuriem pavadīt laiku, izvēlos pēc horoskopa zīmes.

Skumīgi komiski, jo tā "viena lielā lieta, kam ticu" ir zinātne. Ne gluži astroloģija.

Tās dažas attiecības un vīriešu kārtas draugi, kas man kaut ko ir nozīmējuši, iekļaujas tajā, ko atklāti sociālajos portālos esmu definējusi (ar ironiju, bet still) - meklēju zivis un skorpionus. Šajā definētajā apstāklī neminot to vienu, kas manuprāt varētu būt īstais, - vērsis.

Un te nu es piedāvāju "iedzert tēju ārpus institūta", un viņš piekrita, un piektdienas pēcpusdienā mēs darījām visu tā, kā manuprāt ir perfekti. Vai ir tik absurdi pēc vienas draudzīgas pastaigas un glāzes karstvīna Čomskī domāt tik uzmācīgas domas? Manuprāt, ir absurdi, jā.

Bet ja es būtu maza un dumja (jāpiebilst, kā līdz šim), es atļautu sev sapņot. Ar tevi man saistās četras lietas (hipotētiskas) - zvaigznes, jūra, tēja un jefferson airplane. Lai gan visticamāk iemesls šādām domām ir tikai manī. Es dzīvoju viena, esmu viena un neesmu ne tuvu tikusi iemīlēšanās sajūtai kopš oktobra. Tas ir nebijis pusgads manā līdzšinējā dzīvē.

Tas ir pusgads mēģinājumu samierināties ar vienatni un to, ka normālai tālakai dzīvei nepieciešams pieņemt lēmumu. Ne vienu vien. Darbs man ir līdz aprīļa beigām. Studijas ir līdz jūnija vidum. Un divdesmit trīs ir līdz jūnija beigām. Kas ir nenoliedzami nomācoši.

Un tad ir tās dažas lietas, ko paspēju tev izstāstīt - man patīk rupjas grāmatas, somā vienmēr nēsāju korķviļķi, man ir vājība pret vīriešiem, kas darbojas zinātnē, un, lai gan ikdienā pārvietojos ar velo, nokritušu ķēdi nemāku uzlikt atpakaļ.

Nu lūk, un manas pašpietiekamības celšanas vārdā es atmetīšu ar roku plānam, kas jau ir manā galvā. Es gribu tevi iepazīt - dzert tēju reizi nedēļā, uzspēlēt šahu turpat institūtā, uzzināt, kāda ir tava doktora darba tēma. Ja tu izrādīsi vēlmi, tad pavadīt laiku ārpus institūta. Mācīties no savām kļūdām - mana dzīve ir mana, tāpat kā mani parādi, nākotnes plāni un brīvais laiks. Nekādu čīkstošu īsziņu par to, ka mums vajadzētu vēl satikties un braukt uz kādu no vietām, ko šogad vēlos apskatīt; nekādas stalkošanas internetā.

Gribi mani? Tad iepazīsimies tuvāk (ar zvaigznēm, šahu un jūru). Bet es neplānošu kopīgas aktivitātes. Tādēļ, ka tu man patīc. Un mums ir brīnišķīga horoskopu saderība.