Jā, mēs esam zaķīši. Un nepāriet tā sajūta, ka "fak, fak, fak - jā, ir". Cik labi ir nemētāties apkārt un neskatīties pa malām.
Pirms izdzēsu garāko saraksti savā mūžā, tiesa gan pusgada garumā, pārskrēju ar acīm pāri - tas viss ir pagājis un neatgriezeniski aizgājis. Izbāl visi bijušie pārmetumi. Un ja man likās, ka ir lietas, kas vienmēr saistīsies ar vakariem, kad pusgadu dzīvoju viena pati, - hell no. Sangrija, ūdenspīpe un Junip - tie ir tādi mirkļi, kad nedaudz smeldz, jā. BET tās ir manas lietas, mani mirkļi un bēdas. Un nesaistās, nesaistās ar murgiem.
Šodien no tabakas veikala atvedu mājās savu mazo draudzeni un mums priekšā ir skaisti brīži. Un Āgenskalnā aiz sienas būs kaimiņi, ko mīlu :)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}