Vakardienas vājprātu skaidrot nemācēšu. Vien to, ka līdz rītam sēdēju vannasistabas stūrī ar durvīm priekšā piestumtu krēslu.
Tu nevari, tev nav tiesību uzkraut man tādu nastu. Es nepiekritīšu.
Visu to labo, ko varēju tev izdarīt, pateikt un, apskaudama tevi kāpņutelpā vienos naktī, mierinoši teikt, es izdarīju. Ja pēc tam ir vēlme lekt ārā pa logu un lauzt manas durvis, tā ir tava izvēle. Tavu nelaimi sev nevaru nest līdzi, piedod.
stieplite
Sestdiena, 10. Maijs 2014, 16:33
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
taurofions
"pēc tam ir vēlme lekt ārā pa logu" :D Nav tas ego tā kā bišķi jau par lielu - vienkārši nepaveicās ar līdzsvara noturēšanu - nebija tas ne ar kādu nolūku.
Bet kā jau filmā 127 stundas varēja redzēt - pārgriezt cīpslu bija vissāpīgākā daļa. Arī to cīpslu, kas mani turēja pie tevis, bija jāpārgriež, un es zināju, ka sāpēs, nebiju tikai gaidījis, ka arī fiziski un tik ļoti. Bet atskārsme, ka tu paietu man grāvī mirstošam garām, "did the job".
Es saprotu, ka nevari. Lietuviski "piedod" tulkojas kā "atleisti", kas manuprāt ir daudz labāks šī jēdziena pārstāvis. Un, Agnes, es no sirds tev atlaižu.
Bet kā jau filmā 127 stundas varēja redzēt - pārgriezt cīpslu bija vissāpīgākā daļa. Arī to cīpslu, kas mani turēja pie tevis, bija jāpārgriež, un es zināju, ka sāpēs, nebiju tikai gaidījis, ka arī fiziski un tik ļoti. Bet atskārsme, ka tu paietu man grāvī mirstošam garām, "did the job".
Es saprotu, ka nevari. Lietuviski "piedod" tulkojas kā "atleisti", kas manuprāt ir daudz labāks šī jēdziena pārstāvis. Un, Agnes, es no sirds tev atlaižu.