stieplite

Tas, ko jau pirms nedēļām divām vēlējos pastāstīt.

Bijuši tādi brīži, kad esmu sliktākajā posmā, kādā varu būt. Un ne jau netaisnīgās dzīves vai kaut kādu blakus apstākļu dēļ, bet vnk es pati. Man ir sava izpratne par mazo lietu kārtību un dien dienā izpildāmo uzdevumu, mērķu būtību. Un tici man, uz to es tiecos. Bet ne jau vienmēr izpildās 100/100, un tad ir šie brīži, ko līdz galam nemāku aprakstīt - the worst of me.

Un tādos tos mani esi saticis ne reizi vien. Šis man liek domāt, ka nemaz neesam pazīstami pa īstam. Nu un, ka pirms četriem gadiem šķita, ka tur kaut kam jābūt. 21 gada vecumā es pat nebiju es, 23 gadu vecumā es biju tuvāk, bet nebiju atradusi to īsto "es", kas vēlos būt. 24 gadu vecumā (varbūt nedaudz iepriekš) es biju bedrē un neredzēju ceļu ārā no tās. Tagad es šķietami esmu miera stāvoklī, varbūt pat pārāk mierīgi.

Tādēļ es gribēju dzert tēju - iepazīties ar tevi un ļaut tev iepazīt mani. Kripatiņu. Cik nu nedaudz ir iespējams stundas laikā, kamēr tējas krūze tukša.

Bet principā esmu nonākusi līdz secinājumam, ka nafig.
Nu mēs nesatikāmies un viss. Ne jau šonedēļ vai nākamnedēļ. Bet dzīvē principā - nesatikāmies. Un arī nevajag.

Daudz laimes dzimšanas dienā tev.