Man iet labi, visu turu rokās.
Tā sanācis, ka šeit rakstu tikai problēmsituācijās vai ja gribas pačīkstēt, cik dzīve pret mani netaisna.
Nav taisnības un netaisnības, katrs vien pats sev.
Nāk ciemiņi un iet ciemiņi, nāk piedzīvojumi, ceļojumi, teātra izrādes un koncerti un tāpat vien naski iet tālāk. Sajūtas un atmiņas noķert vēl māku, bet biedē apziņa, ka varbūt pienāks tā diena, kad neatcerēšos. Tad nu fotogrāfēju un bildītes cītīgi printēju un lieku albumā, kurš stāv grāmatu plauktā un gaida to manu dižo aizmirstības dienu.
Es gribu visus tavus labos vārdus un brīžus, kuros ticu tev un mīlestībai, iededzināt savā ādā. Ar uguni un pārliecību, kas izdzēstu šaubas par vienatni.
Un es gribu saglabāt skaidru prātu, bet vienlaikus noreibt tavās rokās un skūpstos.
Priekā