ienāc, miegavīriņ
Lasīju svētdien pēc noballētas, negulētas nakts Burānes vēstuli @ RL par bezmiegu lielpilsētā un nespēju identificēties. Nu kā var nenākt miegs, ja cilvēks nav izgulējies?! Nu gan viltus problēma uzģenerēta..

Tagad saprotu. Tagad vairākas dienas ģībstu nost no vēlmes pakrist un atslēgties, tagad esmu vienaldzīgs, nereaģēju uz vides un sabiedriskiem kairinājumiem. Esmu demonstratīvi neiecietīgs, kaut tas ir nesaprātīgi ilgtermiņa attiecību uzturēšanai. Man slinkums pat pīpēt. Es mirstu no nespēka. Ar šausmām gaidu vakaru, kad būs jāmēģina iemigt. Bet nav nekādu stresu, nekādu problēmu, visi darbi apdarīti, visi parādi nokārtoti. Visi priekšnoteikumi pilnvērtīgai atpūtai un mieram.

Tukšums ir tas, kas tur mūs nomodā. Nespēja saskatīt piepildītību apkārt un sevī tur mūs starp dienu un nakti, starp vertikāli un horizontāli, starp “ciet” un “vaļā”.

Jāapmaina gaiss riepās un plaušās. Meteorologi sola sezonas maiņas iestāšanos šajā dekādē. Identificējos