Šķēres ne trepes
Aija pagatavoja spridzekli, bet man laikam noklājās sajūgs. Kā gan citādi lai izskaidro, ka motors darbojās apgriezienu režīmā tuvu maksimāli pieļaujamajam, bet uz priekšu nekust. Viņa jau tikai labu vēlēdama. Toties trejdeviņas rokas, pirksti, mēles un mutes mani glāstīja, knibināja, kodīja, ņurcīja, braucīja, skrubināja, skrāpēja, kasīja un lasīja pat nepieskaroties. Tas viss tikai bendē spraunumu, par vingrumu nemaz nerunājot. Un ja vēl vecs āzis mēģina uzlekt kā sprigans kazlēns, tad nevajag brīnīties par rīta stīvumu