Kā nodrošināt produktivitāti
Valdība ir nonākusi grūtā situācijā – laikā, kad valsts ekonomika pieaug galvenokārt pateicoties eirofondu naudas masas iepludināšanai, neviens vien Pasaules Bankas eksperts un pašmāju ekonomists norādot uz satraucošu tendenci, ka šis uzplaukums nav saistīts ar darba ražīguma pieaugumu. Jo vairāk - pieaugošā darbaspēka aizplūšana uzveļ pievienotās vērtības radīšanas nastu palicējiem. Bažas par iespējamu stagnāciju starptautiski-sociālistiskās sacensības reitingu un indeksu čārtos pastiprina nelabvēlīgās demogrāfiskās situācijas prognozes, bezdarba samazināšanās atstāj negatīvu iespaidu uz darbaspēka darba tikumu un attieksmi pret darbu. Lai apspriestu iespējamos priekšlikumus valsts konkurētspējas uzturēšanai, uz sēdi aiz slēgtām durvīm sanāca Kabinets. Agendā bija tikai viens jautājums: Ko darīt?

Ziņo oberministrs: “Briest sūdi”

Raportē finišminstrs: “nu budžets it kā pildās, pat pārpildās pagaidām”

Labklātības m-rs: “Viss notiek. Par nodarbinātību neviens nesūdzas.”

dzimumSatiksmes m-rs: “Kā par nodarbinātību neviens nesūdzas? Man čomi saka, ka neesot vairs kas būtu ar mieru uz viņiem strādāt.”

Ekonomijas ministrs: “Dirsā mati! Da cilvēki ņefiga nestrādā. Tīsenkopha rakstu Dienā nelasījāt? Viņa mājas 5i celtnieki stāvot pie būvbedres un komentējot, kamēr viens rok! Ražību vajag, darba produktivitāti vajag celt!”

E-paraksta m-re: “Stimulēsim investīcijas IT, ieviesīsim tehnoloģijas, garantēsim čunguru inovāciju riska kapitālam..”

Ekonoms: “Ievies, ka tu pati sev stimulatoru! Menedžeru un menedžmenta mums atliku likām. Vajag, lai strādnieks rokot no brokastīm līdz žogam, tajā pat laikā vēl žogu uzstādītu.”

Obers: “Vo, vo! Tikai kā to dabūt gatavu?”

Veselais min-rs: “Es tā klausos, klausos, un vot, kas man ienāca prātā. Reiz biju mārketinga kursos un tur mums stāstīja piemēru, kā Kolgeit esot panākuši produkcijas noieta pieaugumu. Viņiem students-praktikants esot ieteicis palielināt zobu pastas tūbiņas caurumu.. Tad nu man ir ideja: vajadzētu palielināt darba laiku. Tā kā stundas pielikt nevar – arodbiedrības sāks bļaut, tad vajag strādāt bez pauzēm. Ierosinu aizliegt pīppauzes. Visefektīvāk to var realizēt aizliedzot pīpēšanu.”

Iekšu m-s: “Manas struktūras ar prieku ķersies pie šitā darbiņa. Tam vajadzēs tikai būtisku papildus asignējumu. Mēs varētu uzlabot atklāto noziegumu statistisku – ar tiem pīpmaņiem mēs ātri tiktu galā!”

Lauku mini-s: “Es gribētu šo izteikt šādā redakcijā: Nav brīv darba laikā arī dzert nekādu kafiju, tēju. Citādi visi tik patērē tās importētās koloniālpreces, nemaz jau latvijas zemnieku produkciju..”

Sardzes m-s: “Vajadzētu noliegt arī deguna urbināšanu, kā arī plānu galdiņu bakstīšanu, duraka vāļāšanu, gurķa dauzīšanu, bumbiera dzīšanu, soliņa deldēšanu un citas pilsoņu morālās stājas degradējošas izdarības. Tā jau sabiedrībā vērojama patriotisma krīze.”

Īpašais īpašo lietu m-s: “Tagad tik tie noteikumi būtu tā secīgi viens pēc otra jāizsludina. Visus reizē jau tā uzreiz nevar..”

Ārējais m-s: “Perfekti! Tas ļautu mums uzlabot attiecības Vatikānu un Tuvo austrumu teokrātijām – visi zaķi ar vienu šāvienu! Tas tik būtu numurs – mums iztaisīties taisnākiem par pašu pāvestu! Mūsu vārds izskanētu skaļi un plaši.”

Obers: “Lūgšu kancleram, lai viņa konsultantu uzņēmums to nokomunicē. Tā ir mūsu iespēja. Darba ražīgumam un efektivitātei vajadzētu palielināties vismaz par 8-12%, oponējiet, ja esmu pārāk pieticīgs. Paldies, brīvi!”