Noguris, bet laimīgs
Nevarēju iemigt, jo jutos apmierināts, pat laimīgs. Atkal un atkal pārcilāju dienas notikumus un iespaidus: omletes gatavošanu un garšu, basketbola spēles apmeklējumu un filmas par slavenībām ar kafiju un cigaretēm noskatīšanos.

Omlete izdevās fantastiska. Tas garšas maigums un formas pufīgums visticamāk no saldā krējuma; tas asumiņš no sinepju mērces; tā savdabība no kaltētu tomātu un valriekstu pesto, tas stingrums un sātīgums no čedaras siera un rīvētiem saceptiem kabačiem. Sadalījām ar tēvu uz pusēm. Tāpat kā pagatavošanas darbus – viņš rīvēja un mizoja un veica citu izejvielu pirmapstrādi, es izdomāju, virsvadīju, dōzēju, maisīju, kūlu, vērtēju un vaktēju.
Basītis bija labs. Baronam šogad potenciāli daudzsološa blice novākta. Un Žalgirim ceļu negrieza. Šķēli bija prieks darbībā palūkoties. Un palūkoties kā tad izskatās no iekšas tā daudzinātā arenaRiga multihalle. Aizkustināja kuplais skatītāju pulks – zāle bija gandrīz pilna.
Nē, tas Toms Veits ar Igij Popu ir ģeniāli! Un tas viņu tēlotais aizdomīgums bija tik smieklīgs! Un vēl tā epizode, kurā bija Mollina ar to britu, kurš tēloja 24h Party People to Hazendas namatēvu! Fantastiski. Un atziņa, ka ne kafija, ne cigaretes nav nekāds mēdijs, tikvien kā glorificēti pieradumu izraisoši patēriņa produkti. Filmas iespaidā sagribējās uzspēlēt dambreti. Tas to rūtiņu dēļ.