Labāk nekā
Labāk sarāj sevi, nekā dusmojies. Nē, tās nav dusmas, tas drīzāk ir kauns. Ne tāds svelošais ko kura zemei cauri jākrīt, bet tas mazais, pastāvīgi fonā esošais. Nu tā kā sīkam zaglēnam, kurš nevar atturēties nepiesavināt nepiesietas mantiņas, bet pastāvīgi jūt sirdsapziņas pārmetumus. Kauns sev atzīt, ka ir vēlmes, kuras var arī kādu brīdi apspiest, ja vien atrod tam pietiekami pašapmānīgu pamatojumu.
Kā lai izveido pasauli bez meliem, ja neizdodas noticēt tiem? Kā pārliecināt apkārtējos, ka dzīvoju pašapmānā?